ANO Drošības padome šovakar plāno sākt skatīt palestīniešu līdera Mahmūda Abāsa iesniegto priekšlikumu, kas paredz atzīt Palestīnu par pilntiesīgu ANO dalībvalsti. Priekšlikums, visticamāk, tiks noraidīts – vai nu ar balsu vairākumu, vai ASV izmantojot savas veto tiesības.
Šādā gadījumā palestīniešu līderis plāno vērsties ANO Ģenerālajā asamblejā, prasot Palestīnai novērotājas tiesības (līdzīgi kā Vatikānam), bet pret ideju uzsākt jaunas, tiešas saunas ar Izraēlu M. Abāss pašlaik izturas samērā noraidoši.
Reuters vēsta, ka Tuvo Austrumu miera kvarteta izvirzīto priekšlikumu par palestīniešu un Izraēlas sarunu atsākšanu M. Abāss uztvēris diezgan vēsi, norādot, ka sarunu priekšnosacījums būtu vai nu Izraēlas atteikšanās no apmetņu celtniecības okupētajās Jordānas Rietumkrasta teritorijās, vai arī piekrišana sarunās kā pamatu ņemt līdz 1967. gada 4. jūlijam pastāvējušās robežas. Šie priekšlikumi nav pieņemami Izraēlai, kuras premjers Benjamins Netanjahu atgādinājis, ka miera sarunas iespējams uzsākt tikai bez jebkādiem priekšnosacījumiem un gan robežas, gan apmetņu liktenis tiks izšķirti sarunu gaitā.
Līdz ar to sarunu atsākšana jau tuvākajā laikā ir maz iespējama, jo vairāk tādēļ, ka Tuvo Austrumu miera kvarteta (ANO, Eiropas Savienības, ASV un Krievijas) izteiktais ierosinājums ir ļoti deklaratīvs un vispārīgs. Tajā sacīts, ka abām pusēm tuvākā mēneša laikā būtu jātiekas, lai vienotos par apspriežamajiem jautājumiem, trīs mēnešu laikā jāsagatavo savi priekšlikumi par drošības un robežu problēmu risinājumu, pusgada laikā jāvienojas par pārējo svarīgo jautājumu risināšanu, bet gada laikā jāpanāk galīgā vienošanās. «Līdzīgi plāni bijuši arī pagātnē, taču tie nav noveduši pie miera noslēgšanas. Arī jaunajos priekšlikumos nekas nav sacīts par to, kā pārvarēt tās domstarpības, kas kavējušas sarunas pēdējo trīs gadu laikā,» norāda AP, atgādinot, ka saskaņā ar iepriekšējo miera kvarteta plānu vienošanās bija jāpanāk jau līdz šā gada septembrim.
Vairāki Izraēlas laikraksti norādījuši, ka gan Tuvo Austrumu miera kvartetam, gan ASV prezidentam Barakam Obamam akūti trūkst jaunu ideju, lai panāktu sarunu atsākšanu. «Tuvākā gada laikā viss process būs paralizēts. Mēs negaidām nekādu progresu, bet tas vieš bažas par pretēju procesu – situācijas pasliktināšanos. Obama ir licis saprast, ka tuvākā gada laikā viņš negrasās aktīvi strādāt pie miera sarunām vai citiem nopietniem procesiem. Netanjahu nav nekā jauna ko piedāvāt, bet Abāss grib samierināties ar jebkāda veida valstisko atzīšanu, lai gan runāt par īstu valsti nav iespējams,» sarunā ar AP norādījis izraēliešu politologs Josi Alfers. Laikraksts The Jerusalem Post vēsta, ka M. Abāss vēl apspriedīs miera kvarteta priekšlikumu Palestīniešu pārvaldes valdībā, taču maz ticams, ka tiks atbalstīta sarunu atsākšanas ideja. Jo vairāk tādēļ, ka palestīniešu līderis atzinis – ar B. Netanjahu ir ļoti grūti runāt, un labprātāk viņš kontaktētos ar tādiem izraēliešu politiķiem kā Cipi Livni, Arielu Šaronu, Ehudu Olmertu vai Šimonu Peresu.
Atceļā no Ņujorkas uz Rāmallu M. Abāss sniedzis virkni interviju, kurās prognozējis, ka palestīniešu iesnieguma izskatīšana ANO Drošības padomē nebūs īpaši ilgstošs process un prasīs «nevis mēnešus, bet nedēļas», ziņo Reuters. Palestīniešu līderis atzinis, ka pirms viņa piektdienas uzstāšanās ANO Ģenerālajā asamblejā un pieprasījuma iesniegšanas ANO ģenerālsekretāram Banam Ki Mūnam viņu no šā soļa mēģinājuši atrunāt arī vairāku arābu valstu līderi, bet ANO Drošības padomes dalībvalstu vēstnieki šo soli uztvēruši bez liela entuziasma. Taču tagad situācija esot mainījusies un palestīniešu ārlietu ministrs Riads al Malikī paziņojis, ka ir cerība, ka priekšlikumu atbalstīs vismaz deviņas no Drošības padomes dalībvalstīm. «Mēs turpinām konsultācijas, it īpaši ar Gabonu, Nigēriju un Bosniju un Hercegovinu, kuras vēl nav definējušas savu pozīciju,» uzsvēris ministrs. Ja patiešām veidosies situācija, kad priekšlikums var saņemt deviņu dalībvalstu atbalstu, ASV nāksies pildīt savu solījumu un izmantot veto tiesības. Reuters uzsver, ka Vašingtona ļoti negribētu ķerties pie šā galējā līdzekļa, jo tas nozīmē attiecību bojāšanu ar arābu valstīm.