ASV Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) apcietinājis pazīstamu amerikāņu zinātnieku, kurš paudis gatavību spiegot Izraēlas labā. Pagaidām nav līdz galam skaidrs, kāpēc FIB aģenti, kuri uzdevušies par Izraēlas izlūkdienesta Mossad pārstāvjiem, ar šādu piedāvājumu vērsušies tieši pie 52 gadus vecā Stjuarta Deivida Nozeta.
Iespējams, tas saistīts ar neuzmanīgiem izteikumiem, kurus viņš pieļāvis sarunās ar kolēģiem.
AP vēsta, ka S. Nozets strādājis gan NASA, gan Enerģētikas ministrijā, gan kompānijā, kas nodarbojusies ar Pentagona pasūtījumiem, un viņam patiešām bijusi pieeja slepenai informācijai. Tieslietu ministrijas paziņojumā sacīts, ka FIB aģenti, kuri uzdevušies par izraēliešu spiegiem, pirmo reizi kontaktējušies ar S. Nozetu septembrī, un viņš nekavējoties izteicis gatavību sadarboties, pretī saņemot zināmu atlīdzību. Zinātnieks atzinis, ka pēdējos gados viņam vairs neesot pieejas slepenai valdības informācijai, taču pavēstījis, ka "šo to atceroties no galvas", un paudis gatavību nepieciešamības gadījumā tikt pie plašākas informācijas. "Viņš bija gatavs sniegt slepenu informāciju par kodolieročiem, militārajiem lidaparātiem vai satelītiem, kā arī citām svarīgākajām ieroču sistēmām," Tieslietu ministrijas paziņojumu citē AFP.
Jau pēc pirmā maksājuma – 2000 dolāru – saņemšanas viņš sniedzis būtisku informāciju par amerikāņu pavadoņiem, agrās brīdināšanas sistēmu un aizsardzības stratēģijas elementiem. Septembra nogalē zinātnieks saņēmis otro maksājumu – 9000 dolāru – un piegādājis aģentiem papildu informāciju. Neoficiālas ziņas liecina, ka S. Nozets apmaiņā pret spiegošanu prasījis ne tikai skaidru naudu, bet arī Izraēlas pasi, turklāt saviem kolēģiem vēl pirms šķietamās savervēšanas lielījies, ka nepieciešamības gadījumā viņš dosies uz Izraēlu un "izstāstīs visu, ko zina".
ASV varasiestādes gan īpaši uzsver, ka Izraēlai ar šo spiegošanas gadījumu nav nekāda sakara. Jāatgādina, ka 1987. gadā ASV mūža ieslodzījums tika piespriests bijušajam Jūras kara flotes analītiķim Džonatanam Pollardam, kurš laikā no 1984. gada maija līdz 1985. gada novembrim Izraēlai nodevis tūkstošiem konfidenciālu dokumentu, kas galvenokārt saistīti ar amerikāņu īpašajām operācijām arābu valstīs.
Izraēlas vairākkārtējie mēģinājumi panākt Dž. Pollarda atbrīvošanu nekādu rezultātu nav devuši, un domājams, ka Izraēla nemaz nemēģinās aizstāvēt S. Nozetu, kuram notiesāšanas gadījumā arī draud mūža ieslodzījums.