Valsts prezidents Andris Bērziņš, tiekoties ar Somijas prezidenti Tarju Halonenu, pauda vienotu viedokli par to, ka abu valstu divpusējās attiecības ir ļoti labas visos līmeņos, vienlaikus uzsverot, ka gan Latvija, gan Somija piešķir lielu nozīmi Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības stiprināšanai.
Abām valstīm ir būtiska viedokļu koordinācija un saskaņota reakcija uz starptautiski nozīmīgiem notikumiem, pastiprinot reģiona ietekmi globālajā politikā.
Pārrunājot šī brīža aktualitātes saistībā ar eiro zonas problēmjautājumiem un Eiropas Savienības nākotnes redzējumu, prezidenti bija vienisprātis, ka eiro zonas šī brīža grūtības nevar būt par šķērsli Latvijas nodomam izpildīt Māstrihtas kritērijus un secīgi iestāties eiro zonā.
„Es neredzu tam alternatīvu, jo mazas ekonomikas nākotnes attīstībai pievienošanās lielam vienotas valūtas tirgum ir vienīgais risinājums, kas dotu iespēju ekonomikai augt,” uzsvēra Valsts prezidents A.Bērziņš.
Latvijas prezidents sarunas gaitā pauda ieinteresētību Somijas pieredzes pārņemšanā lielo valsts uzņēmumu pārvaldībā, kur Somija ir viens no labākajiem paraugiem ES līmenī. Arī Somijas augstākās izglītības paraugs varētu kalpot par labu paraugu Latvijas augstākās izglītības sistēmas reformām.
„Mūsu valstis ir tuvas gan pēc vēstures analoģijām, gan mentāli. Mēs labi saprotam viens otru,” atzina A.Bērziņš, stāstot T.Halonenai par vienu no šī brīža Latvijas būtiskākajiem neatliekami risināmajiem jautājumiem – ekonomisko emigrantu plūsmas apturēšanu un atgriešanu Latvijā.
Somijas prezidente pauda izpratni par situācijas nopietnību, jo pagājušā gadsimta 50.–60.gados daudz somu pēckara seku iespaidā pārcēlās uz dzīvi Zviedrijā, kas ievērojami samazināja valsts iedzīvotāju skaitu un negatīvi ietekmēja valsts ekonomikas atjaunošanos pēc kara postījumiem. Šai sakarībā T.Halonena uzsvēra, ka galvenais, kas jādara valstij, ir saiknes saglabāšana ar aizbraukušajiem cilvēkiem, kas lielā mērā iespaido arī viņu lēmumus kādreiz atgriezties.
Sarunas noslēgumā Somijas prezidente uzaicināja Latvijas prezidentu nākamā gada februārī apmeklēt Helsinkos plānoto Arajološas grupas valstu prezidentu kārtējo tikšanos, kas būtu laba iespēja neformālākā gaisotnē apmainīties ar informāciju par aktualitātēm, smelties pieredzi to risināšanā un nodibināt kontaktus ar citu valstu pirmajām amatpersonām. A.Bērziņš labprāt piekrita šim uzaicinājumam.