Vācijas policija lūgusi Interpola un savu ārzemju kolēģu palīdzību, lai identificētu aptuveni 17 gadus vecu pusaudzi, kurš septembra sākumā pieteicies kādā Berlīnes jauniešu atbalsta centrā, paziņojot, ka piecus gadus kopā ar tēvu nodzīvojis mežā, bet nu tēvs ir miris un jaunietis nezina, ko iesākt.
Turklāt par meža puiku iedēvētais puisis vāciski runā samērā slikti, toties prot angļu valodu.
«Tas ir ļoti dīvains notikums,» sarunā ar Deutsche Welle sacījis Berlīnes policijas pārstāvis Mikaēls Māss, norādot, ka izmeklētājiem nav gandrīz neviena pavediena, lai noteiktu zēna identitāti. Viņa atmiņas par bērnību aprobežojas ar to, ka pēc mātes Dorīnas nāves autokatastrofā tēvs kopā ar zēnu, kuru dēvējis par Reju, pārcēlies uz dzīvi mežā. Pēc paša Reja aplēsēm, viņš mežā nodzīvojis piecus gadus, uzturoties vai nu teltī, vai pašu izveidotās zemnīcās. Abi pārtikuši no savāktajām ogām, sēnēm, Reja tēvs bijis arī samērā prasmīgs mednieks. Pēc tēva nāves jaunietis viņu apglabājis un, pildot tēva pirmsnāves vēlēšanos, devies uz ziemeļiem, līdz pēc divām nedēļām sasniedzis Berlīni. «Mugursomā viņam bija telts, guļammaiss, kompass un citi pārgājiena piederumi. Jaunietis ir fiziski labi attīstīts, necieš ne no kādām slimībām,» norādījis Berlīnes policijas pārstāvis.
Puisis, kurš spējis nosaukt aptuvenu dzimšanas datumu, nezina nedz savu uzvārdu, nedz to, no kurienes cēlies. Fakts, ka viņš prot angļu valodu, vedina uz domām, ka Vācijā zēns kopā ar tēvu ieradies no Lielbritānijas. The Daily Telegraph vēsta, ka par zēna stāvokli regulāri tiek informēta Lielbritānijas vēstniecība Berlīnē. Gaidāms, ka drīzumā Vācijas galvaspilsētā ieradīsies speciālists, kurš pēc zēna akcenta mēģinās noteikt, no kura Lielbritānijas reģiona viņš cēlies. «Tas, iespējams, samazinās meklēšanas loku, taču ir liela problēma – ja zēns no valsts izbraucis kopā ar tēvu, tātad ģimeni, viņa vārds nebūs bezvēsts pazudušo personu sarakstā un meklējumi šajā virzienā neko nedos,» norāda The Daily Telegraph.
Bērnu tiesību aizsardzības eksperts Marks Viljamss-Tomass uzsvēris – lai noskaidrotu jaunieša personību, jātiek līdz viņa pagātnei – puisim būtu jāatceras, kādēļ mātes nāve novedusi viņu līdz dzīvei mežā. «Iespējams, ka atmiņas par šiem notikumiem, kas radījuši tik lielu traumu, ir ļoti fragmentāras, taču tās var izrādīties arī ļoti būtiskas,» norādījis M. Viljamss-Tomass. Vēl viens virziens, kurā jau strādā vācu kriminālisti, – viņi cenšas atrast jaunieša tēva kapu, jo, iespējams, DNS analīzes, kas tiktu paņemtas no viņa mirstīgajām atliekām, dotu kādu pavedienu.
«Mēs esam apņēmības pilni noskaidrot zēna personību, bet pašlaik mums viņam jānodrošina aizsardzība un privātās dzīves neaizskaramība. Tomēr, ja pāris dienu laikā netiksim uz priekšu savos meklējumos, nāksies publiski izplatīt viņa fotogrāfiju cerībā, ka kāds zēnu pazīs,» sacījusi Berlīnes policijas pārstāve Mirjama Tauhmana.