Argentīnas tiesa attaisnojusi bijušo prezidentu Karlosu Menemu un vēl 17 viņa valdības amatpersonu, kurām bija izvirzītas apsūdzības ieroču kontrabandā – deviņdesmitajos gados ievērojams daudzums ieroču no Argentīnas nonāca Horvātijā un Ekvadorā, kurām saskaņā ar noteiktajām sankcijām tos nedrīkstēja pārdot.
81 gadu vecajam K. Menemam izdevās pārlieci nāt tiesu, ka viņš, parakstot rīkojumus par ieroču eksportu uz Venecuēlu un Panamu, nav zinājis, ka galu galā tie nonāks Horvāti jā un Ekvadorā – valstīs, kuras tobrīd bija iesaistī tas karadarbībā. «Pēc tam, kad es biju parakstījis dokumentus, es kā prezidents vairs nevarēju kontrolēt līguma izpildi, es nevarēju noskaidrot, kur šie ieroči nonāks,» aģentūra AP citē K. Menema sacīto tiesā.
Divi no trim tiesnešiem uzskatījuši, ka pietiekamu pierādījumu, kas ļautu atzīt K. Menemu un viņa līdzgaitniekus (to skaitā bijušo aizsardzības ministru Oskaru Kamiljonu un bijušo gaisa kara spēku pavēlnieku Huanu Pauliku) par vainīgiem ieroču kontrabandas organizēšanā, patiešām nav, tādēļ apsūdzētie attaisnoti. Argentīnas mediji gan pauduši šaubas par to, ka valdošā elite nekā nav zinājusi par eksportēto ieroču patieso galamērķi, un izbrīnu par to, ka izmeklēšanai tā arī nav izdevies atrast personas, kuras organizējušas šo afēru.
Reuters atgādina, ka Horvātijā un Ekvadorā no Argentīnas pavisam tika nogādāti 6500 tonnu kara materiālu – šautenes, artilērija, mīnas, prettanku raķetes un munīcija. Uz Horvātiju laikā no 1991. līdz 1995. gadam veikti septiņi avioreisi, bet uz Ekvado ru 1995. gadā – trīs reisi. Deviņdesmito gadu sākumā, uzliesmojot Balkānu kariem, starptautiskā sabiedrība noteica ieroču piegādes embargo bijušās Dienvidslāvijas republikām. Savukārt Ekvadora 1995. gadā bija iesaistīta bruņotā robežkonfliktā ar Peru un piegādāt ieročus nevienai no šīm valstīm Argentīna nedrīkstēja tādēļ, ka bija garants 1942. gadā noslēgtajam miera līgumam starp tām.
Skandāls uzliesmoja 1995. gadā, kad savas izmeklēšanas rezultātus publicēja laikraksts Clarin. Tomēr tas netraucēja K. Menemam uzvarēt prezidenta vēlēšanās un palikt amatā līdz 1999. gadam. Pašlaik viņš ieņem senatora posteni, turklāt, neraugoties uz formālo palikšanu opozīcijā, spējis izveidot labas attiecības ar pašreizējo eliti. Prokuratūra K. Menemam bija pieprasījusi astoņu gadu cietumsodu, taču pašlaik viņš bauda deputāta imunitāti un jau izteicis gatavību oktobrī paredzētajās vēlēšanās atkal kandidēt uz senatora posteni.