Nespējot atrast citus veidus, kā samazināt budžeta deficītu, Grieķijas valdība paziņojusi par nekustamā īpašuma nodokļa paaugstināšanu, kas valsts kasē divu gadu laikā ie nesīs divus miljardus eiro.
Šāds solis bijis akūti nepieciešams, jo, neievērojot savas saistības, Grieķija riskē nesaņemt kārtējo starptautiskā aizdevuma daļu – astoņus miljardus eiro, bet naudas valsts kasē pietiek tikai līdz nākamajam mēnesim. Tomēr pasaules tirgi uz situāciju eirozonā vakar reaģējuši ar kārtējo eiro un kontinenta vērtspapīru kritumu, un aizvien biežāk atskan runas par iespējamo Grieķijas defoltu vai izstāšanos no eirozonas.
Svētdienas vakarā pēc trīs stundu ilgās valdības sēdes Grieķijas finanšu ministrs Evangeloss Venizeloss paziņojis, ka nekustamā īpašuma nodoklis tiks paaugstināts vidēji par četriem eiro par kvadrātmetru gadā. «Tas ir vienīgais līdzeklis, ko var pielietot nekavējoties un gūt ātrus rezultātus, jo tas nav atkarīgs no nodokļu iekasēšanas mehānisma,» sarunā ar Reuters skaidrojis ministrs, piebilstot, ka paaugstināto nodokli iekasēs kopā ar elektrības rēķiniem. Pēc E. Venizelosa aplēsēm, šis solis ļaus Grieķijai šogad iekļauties plānotā budžeta deficīta (8,1% no iekšzemes kopprodukta) apmēros un atsākt sarunas ar ES un SVF pārstāvjiem par jaunas aizdevuma daļas saņemšanu. Finanšu ministrs norādījis, ka ekonomikas kritums par 5,3% nav ļāvis iekasēt iepriekš plānoto nodokļu daudzumu, tādēļ nācies ķerties pie jauniem taupības pasākumiem.
Grieķijas premjers George Papandreu precizējis, ka nodokļa likmes svārstīsies no 50 eirocentiem līdz 10 eiro par kvadrātmetru un nodoklis būšot «sociāli taisnīgs». Nolūkā apslāpēt gaidāmos protestus premjers paziņojis, ka, solidarizējoties ar tautu, visas valsts vēlētās amatpersonas, sākot ar viņu pašu un beidzot ar 325 pilsētu mēriem, par labu valsts budžetam atteiksies no vienas mēnešalgas. «Ir labāk zaudēt kaut ko, nevis visu un uz visiem laikiem,» G. Papandreu sacīto citē AP.
Premjers arī kategoriski noliedzis runas, ka Grieķija varētu pamest eirozonu un atgriezties pie vecās valūtas drahmas. «Ja kāda valsts izstāsies – es nerunāju tikai par Grieķiju –, sekos domino efekts, veidosies spiediens uz citām valstīm, un tas būs nopietns trieciens visai sistēmai – iespējams, pat tās sabrukuma sākums,» norādījis G. Papandreu. Premjers arī uzsvēris, ka viņam neesot nodoma nedz izsludināt jaunas vēlēšanas, nedz veidot koalīciju ar opozīcijā esošajiem konservatoriem no Jauno demokrātu partijas, jo šī partija «neesot pietiekami nobriedusi». «Pašlaik nav laika vēlēšanām, ir laiks kaujai. Mēs esam tādā situācijā, it kā būtu sācies karš, un mēs lūdzam grieķu tautai naudu ieročiem,» patētiski skaidrojis G. Papandreu.
ES reakcija liecina, ka tā atbalsta Grieķijas soļus taupības virzienā – ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns jau paziņojis, ka nekustamā īpašuma nodokļa celšana, šķiet, aizlāpīs budžeta deficītu un ar to ir pietiekami, lai ES un SVF misija jau šīs nedēļas nogalē atgrieztos Atēnās. Tomēr analītiķi norāda, ka šis ir tikai vienreizējs pagaidu risinājums, taču pie svarīgākajiem uzdevumiem – valsts pārvaldes aparāta samazināšanas un nopietnām strukturālām reformām –, kas varētu dot ilgtermiņa rezultātu, Grieķijas valdība vēl nav pa īstam ķērusies.
Šā iemesla dēļ ar jaunu sparu izplatās ziņas, ka Grieķiju tomēr varētu neizdoties glābt. Žurnāls Der Spiegel vēstījis, ka Vācijas finanšu ministrija izskata divus rīcības scenārijus Grieķijas defolta gadījumā, bet Vācijas ekonomikas ministrs un vicekanclers Filips Reslers vakar publicētā intervijā Die Welt atklāti paziņojis, ka eiro stabilizācijas procesā iespējams arī sliktākais scenārijs, saskaņā ar kuru Grieķija pasludina defoltu. Iepriekš domu par Grieķijas izstāšanos no eirozonas pieļāvis Nīderlandes finanšu ministrs Jans Kēss de Jāgers. «Tiem, kuri nespēj ievērot noteikumus, spēle ir jāpamet,» viņa sacīto citē AFP.