Desmit gadu pēc dienas, kas mainīja pasauli

Pirms 10 gadiem, uzzinot par 11. septembra terora aktos cietušajiem Amerikā, Latvijā sākotnējo neticību, ka kaut kas tāds vispār iespējams, nomainīja vispirms bažas par tuvinieku vai paziņu drošību Ņujorkā, pēc tam – bailes.

Nav nozīmes izlikties varonīgākiem, nekā tolaik jutāmies, jo vai ikvienam radās jautājums: un ja kaut kas līdzīgs notiks Latvijā? Šobrīd var teikt, ka 11. septembra notikumu sekas izjūtam arī šeit, ļoti tālu no Amerikas. Kaut vai tādējādi, ka pēc Amerikas postulētā kara terorismam Latvijas karavīri 2003. gadā devās uz Irāku NATO spēku sastāvā. Patlaban vairāk nekā 170 karavīru atrodas arī Afganistānā. Ne visi no turienes ir atgriezušies dzīvi.

Arī par to ir jādomā, godinot aptuveni 3000 bojāgājušo Amerikā un atceroties, ka pirms 10 gadiem starptautiskās teroristu organizācijas Al Qaeda teroristi nolaupīja četras pasažieru lidmašīnas. Divas no tām ietriecās Pasaules tirdzniecības centrā Ņujorkā, viena taranēja Pentagona ēku Vašingtonā, bet vēl viena nokrita Pensilvānijas štatā.

Latvijā tika rīkoti vairāki pasākumi 11. septembra atcerei. Rīgā, vietā ar zīmīgu nosaukumu – Vašingtona laukumā, vakar tika iestādīts tulpju koks un atklāta piemiņas plāksne kā īpašs piemineklis traģēdijas upuriem pirms desmit gadiem, bet Svētā Jāņa baznīcā un pie Brīvības pieminekļa notika terora aktu upuru piemiņai veltīts koncerts. Koncerts notika arī Liepājā, Latviešu biedrības namā.

Savukārt Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa nosūtīja vēstuli ASV parlamenta Pārstāvju palātas spīkeram Džonam Bēneram, uzsverot, ka Latvija arī turpmāk būs uzticams sabiedrotais, un apsolīja, ka «ir svarīgi, lai savu sabiedrotā pienākumu Afganistānā paveicam līdz galam».