Eiropas Komisija pastiprina centienus, lai apkarotu vardarbīgu ekstrēmismu

Eiropas komisāre iekšlietu jomā Sesīlija Malmstrēma šodien atklāj tīklu izpratnes veicināšanai par radikalizāciju (Radicalisation Awareness Network - RAN), kura mērķis ir apkarot vardarbīgu ekstrēmismu.

Ar šo iniciatīvu tiks atbalstīti dalībvalstu centieni novērst vardarbīgu radikalizāciju un personu rekrutēšanu teroristiskām darbībām. Šis tīkls apvienos galvenos dalībniekus, kas iesaistās radikalizācijas novēršanā visā ES, piemēram, sociālos darbiniekus, reliģiskos līderus, jauniešu vadītājus, policijas darbiniekus, pētniekus un citas personas, kas strādā neaizsargātajās kopienās.

"ES nepieciešams darīt vairāk, lai novērstu arvien pieaugošā vardarbīgā ekstrēmisma draudus. Tāpēc šodien mēs atklājam tīklu izpratnes veicināšanai par radikalizāciju, lai atbalstītu dalībvalstu centienus uzlabot izpratni par radikalizāciju un par veidiem, kā cīnīties pret ekstrēmistu ideoloģiju un propagandu. Kā liecina pieredze, terorismu nedrīkst piesaistīt vienai ticībai vai politiskajai pārliecībai, ne arī kādam atsevišķam reģionam. Tāpēc mūsu centienos apkarot vardarbīgo ekstrēmismu jāņem vērā dažādas radikalizācijas izpausmes. Svarīgi ir arī apzināties, ka ideoloģisko iedvesmu un radikalizācijas atsauces punktus var atrast arī ES populistisko kustību politiskajās idejās," teica ES komisāre iekšlietu jomā Sesīlija Malmstrēma.

Tīkla atklāšana notiks Briselē, pēc kuras notiks pirmā darba sesija. Sanāksmē piedalīsies tīkla galvenie dalībnieki un dalībvalstu, kā arī Norvēģijas un ES iestāžu pārstāvji. Atklāšanas sanāksmē dalībnieki varēs apspriest RAN darbības nodrošināšanu un apmainīties viedokļiem par tīkla prioritātēm.

Tīkla mērķis ir noteikt labu praksi un veicināt informācijas un pieredzes apmaiņu par dažādiem vardarbīgas radikalizācijas aspektiem, piemēram, par interneta un sociālo plašsaziņas līdzekļu izmantošanu ekstrēmistu propagandai un informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, ko izmanto teroristi. Tīkla mērķis būs novērst radikalizāciju, pirms tā pāraug vardarbīgā ekstrēmismā.

Šā tīkla atbalstam tiks izveidots tiešsaistes forums un notiks ES mēroga konferences, lai apkopotu pieredzi un zināšanas un uzlabotu izpratni par radikalizāciju un saziņas metodēm. Tas mudinās uzticamus parauga sniedzējus un viedokļu noteicējus izplatīt pozitīvas ziņas, piedāvājot alternatīvas vardarbīgai ekstrēmistu propagandai. Ar šo tīklu tiks atbalstīti arī politikas procesi valstu un Eiropas līmenī, kā arī Eiropas Komisijas un dalībvalstu darbības, sniedzot tām piemērotus instrumentus terorisma novēršanai.

Pasaulē

Lietuva iesniedz Krievijai protesta notu par raķešu un dronu triecieniem Ukrainai Viļņa, 10.sept., LETA--BNS. Uz Lietuvas Ārlietu ministriju trešdien tika izsaukts Krievijas pagaidu pilnvarotais lietvedis Aleksandrs Jolkins, kuram tika iesniegta protesta nota saistībā ar Krievijas raķešu un dronu triecieniem Ukrainai, paziņoja ministrija. Notā Lietuva pieprasa nekavējoties izbeigt agresiju pret Ukrainu, izvest okupācijas spēkus no visas starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas un samaksāt kompensāciju par visiem zaudējumiem, kas Ukrainai nodarīti Krievijas agresijā. Lietuva arī pauda stingru protestu Krievijas pārstāvim par daudzajiem Polijas gaisa telpas pārkāpumiem, ko otrdienas vakarā un trešdien veica Krievijas bezpilota lidaparāti. "Šis uzbrukums būtu jāuzskata par bīstamu eskalāciju, kas vērsta pret Lietuvas stratēģisko partneri un NATO sabiedroto un vienlaikus pret NATO kolektīvo drošību kopumā," uzsvēra Lietuvas Ārlietu ministrija. Tā arī norādīja, ka vairāk nekā 800 bezpilota lidaparāti un 13 dažāda veida raķetes svētdien tika raidītas uz Kijivu un citām Ukrainas pilsētām, trāpot dzīvojamām ēkām, skolām, bērnudārziem un civilajai infrastruktūrai. Viena raķete trāpīja Ukrainas valdības ēkai. Uzbrukumā bija nogalinātie un ievainotie. Otrdien Ukrainas austrumos, Doneckas apgabala Jarovas ciematā, Krievijas vadāmās aviobumbas sprādzienā tika nogalināti 24 cilvēki, kas bija sapulcējušies uz pensiju izmaksu. "Ar šiem terora aktiem Krievija demonstratīvi noraida starptautiskos centienus izbeigt Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, panākt pamieru un nodrošināt ilgtspējīgu un ilgtermiņa mieru, un vēlreiz parāda, ka visi Krievijas pārstāvju vārdi par atvērtību sarunām un mieram ir tikai liekulība un vilcināšanas taktika," norādīja Lietuvas Ārlietu ministrija. Lietuva arī agrāk iesniegusi Krievijai protesta notas par triecieniem Ukrainai.

Svarīgākais