Polijas bijušais prezidents Lehs Valensa ir atteicies pieņemt vienu no augstākajiem Lietuvas valsts apbalvojumiem - Dižkunigaiša Ģedimina ordeņa Lielo krustu,
Dižkunigaiša Ģedimina ordeņa Lielo krustu piešķir gan lietuviešiem, gan ārvalstniekiem. Valensa savā vēstulē paziņojis, ka to pieņems tikai tad, kad Lietuvas amatpersonas mainīs savu attieksmi pret valstī dzīvojošajiem poļu etniskās minoritātes pārstāvjiem.
Vēstule nosūtīta Lietuvas vēstniecei Polijā Loretai Zakarevičienei. Vienlaikus viņš arī pateicas Lietuvas prezidentei Daļai Grībauskaitei un Lietuvas amatpersonām par izrādīto godu un uzsvēris prieku par to, ka Lietuva novērtējusi viņa ieguldījumu abu valstu divpusējo attiecību attīstībā un viņa darbu, veidojot draudzīgas attiecības un labu kaimiņvalstu sadarbību starp Lietuvu un Poliju.
"Tomēr esmu dziļi nobažījies par Lietuvā dzīvojošo poļu pašreizējo situāciju un viņu tiesībām izmantot poļu valodu, tradīcijas un kultūru," norāda Valensa.
Lietuvā 1.jūlijā stājās spēkā Izglītības likuma jaunā redakcija, kas paredz paplašināt mācību priekšmetu mācīšanu lietuviešu valodā nacionālo minoritāšu skolās. Starp šīm skolām ir arī poļu skolas. Lietuvas poļu un Polijas politiķi kritizē šo likuma redakciju, pagājušajā nedēļā Viļņā notika Lietuvas poļu protesta akcija.
Pēc tautas skaitīšanas datiem Lietuvā no visiem iedzīvotājiem apmēram 6,7% ir etnisko poļu, krievu 6,3 %.
Valensa kļuva populārs, kad viņš vadīja streiku Gdaņskas kuģu būvētavā 1980.gadā, kas piespieda varas iestādes uzsākt sarunas un ļāva izveidot arodbiedrību "Solidaritāte". Valensa kļuva par "Solidaritātes",kas bija pirmā brīvā arodbiedrība padomju bloka valstīs,līderi. 1983.gadā Valensam piešķīra Nobela Miera prēmiju. Pēc komunistu režīma sabrukuma no 1990. līdz 1995.gadam viņš bija Polijas prezidents.