ĀM, visticamāk, tomēr nenāksies slēgt konsulātus un vēstniecības

Ja atbilstoši pēdējā valdības ārkārtas sēdē lemtajam Ārlietu ministrijas (ĀM) nākamā gada budžets būs par aptuveni 1,9 miljoniem lielāks nekā iepriekš bija iecerēts, tad ĀM nenāksies slēgt ne Latvijas konsulātus ārvalstīs, ne vēstniecības, aģentūrai LETA sacīja ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP).

Vienlaikus vēl aizvien nav skaidrības par Latvijas Institūta (LI) nākamā gada budžetu. ĀM valsts sekretārs Andris Teikmanis žurnālistiem norādīja, ka pie pašreizējā scenārija LI budžets vēl aizvien tiek plānots 21 000 latu liels. Salīdzinoši šogad aģentūras budžets bija 117 000 lati.

Teikmanis uzsvēra, ka ĀM vēl aizvien uzstāj uz lielāku LI budžetu, proti, komunikācija, ko nodrošina institūts, vienmēr nākot īstajā laikā un brīdī un esot ļoti vajadzīga Latvijas valstij. ĀM valsts sekretārs arī uzskata, ka LI nepieciešams saglabāt kā atsevišķu aģentūru.

Tāpat Teikmanis sacīja, ka šī papildus pie bāzes atrastā nauda neuzlabos pašreizējo situāciju Latvijas vēstniecībās ārvalstīs, jo daļā no tām vēl aizvien darbu turpinās nodrošināt tikai divi cilvēki.

Ar šiem 1,9 miljoniem latu ĀM varēs nosegt ilgtermiņa saistības, piemēram, līgumus par telpu īri un nodrošināt komunikāciju sistēmas. Tāpat finansējums tiks atvēlēts Latvijas prezidentūras Baltijas Ministru padomē nodrošināšanai, kā arī ļaus Latvijai nākamgad pildīt koordinējošās valsts funkcijas Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbībā NB-8 formātā ("Nordic - Baltic Eight").

Kā ziņots, šogad ĀM budžets ir 29 miljonu latu liels. Iepriekš Finanšu ministrija piedāvāja budžetu ĀM samazināt līdz 23 miljoniem latu. Taču tagad tas plānots aptuveni 24,9 miljonu latu liels.

Ministrijas centrālajam aparātam - apakšfunkcijām, kas ietilpst funkcijā "Politiku veidošana", - izdevumi palielināti par 1 017 140 latiem, bet diplomātisko misiju ārvalstīs nodrošināšanai - par 885 000 latu.

Pasaulē

Krievija gatavojas sākt pilna mēroga karu ar NATO – par šādu iespējamību nesen paziņoja Vācijas federālais izlūkdienests. Šo iespējamību pastiprināja arī ziņa, ka Krievijas diktators Putins gatavojas no 1. aprīļa līdz 15. jūlijam armijā iesaukt 160 000 pilsoņu vecumā no 18 līdz 30 gadiem. Vai drīz varam sagaidīt okupantu pūļus pie Latvijas robežas? Jautājums ir skarbs, taču pamatots. Tomēr jāatgādina, ka militārā kontingenta papildinājums Krievijā notiek divas reizes gadā, tā ka šis ir vienkārši kārtējais iesaukums.

Svarīgākais