Ar Lietuvas prezidentes uzrunu un saņemto mācītāja svētību deviņi skrējēji no Jelgavas un Rīgas no 19. līdz 21.augustam piedalījās gadskārtējā – nu jau 20.jubilejas – 600 kilometru garajā piemiņas skrējienā par godu pirms 22 gadiem notikušajai akcijai «Baltijas ceļš».
Šī stafetes veida skrējiena, kura iniciatori ir Lietuvas amatierskrējēji, vēsture sākās divus gadus pēc paša notikuma – 1991.gadā. Sportiskās akcijas galvenais mērķis ir atgādināt pasaules sabiedrībai par apkaunojošo un slepeno Molotova–Ribentropa paktu, kas paredzēja Lietuvas, Latvijas un Igaunijas iekļaušanu PSRS, kā arī atgādināt par trīs Baltijas tautu vienotību un solidaritāti cīņā par savu brīvību un neatkarību.
Piemiņas ideju par divu miljonu baltiešu toreiz veidoto «dzīvo» cilvēku ķēdi 600 kilometru garumā, realizējot ar skrējiena palīdzību, izlolojis Lietuvas Amatieru skrējēju asociācijas prezidents Romas Bernotas, kurš šī gada skrējiena noslēgumā tika sveikts 70 gadu jubilejā. Cienījamā vecuma un ilggadējo darba gaitu dēļ, visticamāk, viņš šogad noliks sava amata pilnvaras. Līdz ar to, ļoti iespējams, ka vairs šādi piemiņas un atceres skrējieni par godu vienam no mūsu valsts brīvības atgūšanas simboliem vairs nenotiks.
Stafetes veida skrējiens, kā visus iepriekšējos gadus, sākās Viļņas Katedrāles laukumā, tālāk vijoties caur Latvijas galvaspilsētu, kur tika nolikti ziedi pie Brīvības pieminekļa, un noslēdzoties Tallinā pie Igaunijas Parlamenta.
Stafetes skrējienā tika aicināti iesaistīties visi skriešanas entuziasti no Baltijas valstīm un Baltkrievijas, taču bez akcijas rīkotājiem no Lietuvas atsaucās tikai latvieši.
Par to, ka Latvijas pārstāvji vēl piedalās «Baltijas ceļa» skrējienos, lielā mērā jāpateicas Skrējēju kluba (SK) «Ozolnieki» vadītājam Jurim Bērziņam, kurš turpat desmitgadi ir organizējis mūsu valsts komandas dalību tajā.
Šogad skrējienā piedalījās seši jelgavnieki no SK «Ozolnieki» un četri rīdzinieki. No «Ozolnieku» vīriem vislielāko kilometrāžu «saskrēja» Jānis Marčinkus - 176,7 km, kurš bija arī visizturīgākais starp visiem lietuviešiem. Viņš «Baltijas ceļa» skrējienos piedalījies septiņas reizes. Otrais ar vislielāko kilometru «bagāžu» bija rīdzinieks Pēteris Cābulis (158,9 km), kuram šī bija otrā dalība skrējienā. Visčaklākais to dalībnieks ir Arnis Vērmels (11 reizes), kā arī pats J.Bērziņš (10 reizes). Sesto reizi skrējienā piedalījās Uldis Neilands, piekto reizi Rolands Bartaševics, trešo - Dace Kovaļevska. Attiecīgi šogad triju dienu laikā dalībnieku pieveiktā kilometrāža: Rolands – 95,2 km, Dace – 92,5 km, Uldis – 84,2 km, Juris un Arnis – 75,2 km. Visā 600 km garajā stafetē skrēja vēl divi rīdzinieki - Aleksandrs Daukste (84 km) un SK «Ozolnieki» biedrs Māris Pakārklis (84,3 km), bet viens skrējējs - Valdis Ņilavs – ar pieveiktajiem 18 km akcijas dalībniekiem kompāniju sastādīja Rīgas robežās. Tātad kopumā visi Latvijas skrējēji pieveikuši vairāk nekā 925 kilometrus.
Katru dienu katram dalībniekam bija jāveic vismaz divi vai trīs etapi, neskaitot svinīgo abu valstu pārstāvju ieskriešanu pilsētās. Skrējiens dienas laikā bija nepārtraukts, proti, visu laiku stafeti turpināja vismaz viena skrējēju grupa (ierasti – autobuss izlaiž vienu etapu, aizbrauc noteikto attālumu uz priekšu, kur izlaiž nākamo grupiņu un sagaida iepriekšējo, un tad dodas tālāk).
Pa ceļam Lietuvas teritorijā skrējiena dalībniekus ar priekšnesumiem, dažādiem suvenīriem un našķiem, kā arī laba ceļa novēlējumiem sagaidīja vietējo ciematu un pilsētu pārstāvji.
Katru no nākamajiem rītiem skrējēji ceļu tupināja jau no pulksten sešiem, neraugoties uz laika apstākļiem, vai spīdēja saule vai lija lietus.
20.augustā dalībnieki šķērsoja Lietuvas-Latvijas robežu, izskrēja cauri Bauskai un Iecavai, ap pulksten 15 nonākot līdz Brīvības piemineklim, kur īsu uzrunu teica Rīgas pašvaldības izpilddirektors Juris Radzevičs. Tās pašas dienas vakarā skrējēji nonāca Salacgrīvā, kur pārnakšņoja vietējā skolā, bet nākamajā rītā turpināja ceļu, kas lielākoties, protams, bija Igaunijas teritorijā. Ap pulksten 18 divdesmitais piemiņas skrējiens svinīgi noslēdzās Tallinā pie Igaunijas Republikas Parlamenta.