ASV notiesā somāliešu pirātus

ASV Virdžīnijas štata Norfolkas pilsētas tiesa piespriedusi mūža ieslodzījumu diviem somāliešu pirātiem, kuri atzinuši savu vainu ASV pilsoņiem piederošās jahtas Quest sagrābšanā netālu no Omānas krastiem.

Laikā, kad ritēja pārrunas par ķīlnieku atbrīvošanu, izcēlās kauja starp pirātiem un amerikāņu karakuģa jūrniekiem – tās laikā jūras laupītāji nogalināja visus četrus gūstekņus.

«Es ceru, ka šis spriedums tiks sadzirdēts pirātu aprindās un kalpos kā skaidrs signāls tam, ka nesodītu bruņotu laupīšanu un izspiešanas laiks pasaules okeānos ir beidzies. Vienīgais laupījums, kādu šie pirāti ir pelnījuši, – pavadīt atlikušo dzīvi aiz restēm,» sarunā ar AFP gandarījumu par spriedumu paudusi ASV Federālā izmeklēšanas biroja direktora palīdze Dženisa Federsika. Tiesas priekšā jāstājas vēl

12 šajā pašā operācijā sagūstītajiem pirātiem un trim no viņiem – cilvēkiem, kuri noslepkavojuši ASV pilsoņus – draud nāvessods.

30 gadu vecais Alī Abdī Mohameds un 31 gadu vecais Burhans Abdirahmans Jusufs savu vainu bija atzinuši un nožēlojuši, taču pat tas nav glābis viņus no ļoti barga soda, uzsver CNN. Šī lieta izpelnījusies ļoti plašu ievērību, tādēļ, ka jahtas pasažieri bija pirmie ASV pilsoņi, kuri gājuši bojā somāliešu pirātu uzbrukuma rezultātā. Skots un Džīna Edemsi bija misionāri, kuri kopā ar draugiem Bobu Riglu un Filisu Makeju februārī burāja no Indijas uz Krētu. Kad pirāti tuvojās jahtai, viņi paspēja noraidīt trauksmes signālu, un jau pāris stundas pēc tam, kad pirāti sagrāba jahtu, notikuma vietā ieradās amerikāņu karakuģis USS Sterett.

Sarunas par nosacījumiem, uz kādiem pirāti varētu atbrīvot gūstekņus un jahtu, ieilga un turpinājās deviņas dienas. Nav zināms, vai pirātiem neizturēja nervi, vai notika liktenīga kļūme, taču sarunu procesa laikā, brīdī, kad uz karakuģa atradās divi jūras laupītāju parlamentārieši, kuģa virzienā tika izšauta granāta. Amerikāņu jūrnieki uz šo uzbrukumu atbildēja, triecienā ieņemot jahtu, taču pirāti jau bija paspējuši nošaut visus četrus gūstekņus.

No 19 jūras laupītājiem, kuri sagrāba jahtu, četri apšaudē tika nogalināti, bet pārējos izdevās sagūstīt dzīvus. Viens no viņiem izrādījies nepilngadīgs un atbrīvots, bet pret pārējiem pavasarī sākās tiesas prāva. Šī ir otrā reize, kad ASV teritorijā tiesas priekšā stājas somāliešu jūras laupītāji. Februārī tiesa Ņujorkā piesprieda 34 gadu ieslodzījumu Abduvalī Abduhadiram Musem, kurš bija piedalījies kāda amerikāņu kravas kuģa sagrābšanā, bet vēlāk kritis gūstā. Tiesa neņēma vērā pat faktu, ka pirāts nebija pilngadīgs. Pret šādu pieeju iebildes izteikusi Mineapolē bāzētā Somālijas tiesību aizsardzības centra vadība – šīs organizācijas izpilddirektors Dahirs Džibrēls sacījis, ka pirātisma jautājums jāskata plašākā kontekstā, ņemot vērā ieilgušo pilsoņu karu valstī, faktu, ka ārzemju kuģi nelikumīgi zvejo Somālijas piekrastē, un citus aspektus. «Es pilnībā nosodu pirātismu, vēlos, lai pret to cīnītos, taču tajā pašā laikā aicinu izprast apstākļus, kādos Somālijā rodas pirātisms, un rīkoties saskaņā ar tiem,» viņš uzsvēris.

Pasaulē

Eiropas Savienībā (ES) ir nobriedis plāns nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas vārdā izveidot visu cilvēku aktīvu superreģistru, kurā cilvēkiem pastāvīgi jāreģistrē visu savu aktīvu faktiskais statuss. Jau šajā pavasarī tika pabeigts pētījums, kura mērķis bija atrast veidus, kā izveidot Eiropas iedzīvotāju aktīvu superreģistru, ziņo Igaunijas medijs "Postimees".

Svarīgākais