Vācijas un Francijas līderu Angelas Merkeles un Nikolā Sarkozī paziņojumi par plānoto eirozonas valstu valdības izveidi, Eiropas valstu budžetu stabilizēšanu un nodokli banku operācijām nav devuši cerēto rezultātu – biržās vakar kritusies akciju un eiro vērtība, pieaugusi zelta cena.
Pēc investoru domām, divu lielāko Eiropas ekonomiku vadītāji nav piedāvājuši skaidru vīziju par to, kas darāms, lai atjaunotu uzticību eiro – speciālisti uzskata, ka lielākā kļūda bijusi noraidīt ideju par eiroobligāciju izlaišanu.
«Viņi, šķiet, nav pamanījuši, ka problēmas, kas radušās eirozonā, nav tik daudz skaidrojamas ar budžeta politiku – tās ir saistītas ar monetāro politiku, ar faktu, ka to ir grūti realizēt visas eirozonas ietvaros. Kad Vācijā ekonomikas pieaugums bija diezgan lēns, Spānijas un Īrijas ekonomikas strauji auga, bet zemo procentu likmju saglabāšana izrādījās postoša šīm valstīm», problēmas būtību sarunā ar Euronews skaidrojis Head Of Open Europe eksperts Pīters Klepe. Gan viņš, gan citi speciālisti uzsvēruši, ka A. Merkele un N. Sarkozī principā runājuši pareizas lietas, taču viņu sacītais attiecas nevis uz monetāro un fiskālo politiku, kas pašlaik ir eirozonas lielākā problēma, bet gan politiski motivētu ideju vēl vairāk saliedēt eirozonu. «Šie jaunie priekšlikumi neko nedos. Politiķi atkal mūs iesaista tādu problēmu kā stabilizācijas fonda palielināšana, Eiropas Savienības izjukšana un citu apspriešanā. Taču patiesībā politiķi vienkārši slēpj galvas smiltīs», skarbi izteicies Jefferies International ekonomists Markels Aleksandrovičs.
Investori lielākās cerības bija likuši uz to, ka jau tuvākajā laikā varētu tikt pieņemts lēmums par eirozonas kopīgu vērtspapīru – eiroobligāciju – emitēšanu. Šādu ideju atbalstījis gan Itālijas finanšu ministrs Džūlio Tremonti, gan starptautiskais finanšu spekulants Džordžs Soross, kuri norādījuši, ka šādu obligāciju izlaišana palīdzētu tām valstīm, kuras lielo procentu likmju dēļ nespēj aizņemties naudu brīvajā tirgū. Taču Vācija un Francija likusi saprast, ka nav gatavas ziedoties un uzņemties līdzatbildību par parādiem, kurus nespēj kontrolēt. «Pašreizējais Eiropas finanšu institūtu stāvoklis ir tāds, ka mums nav iespēju ieviest eiroobligācijas. Tās varētu būt integrācijas rezultāts, nevis prelūdija šai integrācijai. Pašlaik tās radītu draudus eirozonas ekonomiski stabilākajām valstīm», uzsvēris N. Sarkozī. Tāpat Francijas līderis noraidījis ideju par Eiropas finanšu stabilitātes fonda (EFSF) palielināšanu, norādot, ka ar tajā esošajiem 440 miljardiem eiro pašlaik esot vairāk nekā pietiekami. «Un, ja mēs tagad paziņotu, ka palielinām to divas reizes, jūs noteikti jautātu – kāpēc ne trīs vai četras reizes», ironiski sacījis Francijas prezidents. Jāpiebilst gan, ka, pastāvot bažām par Itālijas un Spānijas spējām izvairīties no finansiālā aizdevuma lūgšanas, daudzi speciālisti uzskata fondā akumulētos līdzekļus par pārāk maziem.
Vācijas un Francijas līderi vienojušies, ka jau septembrī ES samitā tiks izvirzīts jautājums par vienota nodokļa finanšu operācijām ieviešanu. Tāpat Eiropas Komisija tiks mudināta noteikt, ka visām ES valstīm nepieciešams pāriet uz bezdeficīta budžetiem. Ievērību pelna arī ideja izveidot eirozonas ekonomisko valdību, kurā būtu pārstāvēti visu 17 eirozonā ietilpstošo valstu līderi un valdību vadītāji. Šīs struktūras vadītāja amatam jau izvirzīts ES prezidents Hermans van Rompejs.