Piektdien zviedru iznīcinātāja "Gripen" pilots saņēma atļauju notriekt Krievijas spārnoto raķeti H-101 virs Polijas, taču viņš nespēja identificēt mērķi ārkārtīgi sarežģītu laikapstākļu dēļ, paziņoja Polijas bruņoto spēku operatīvās vadības komandieris ģenerālleitnants Irineušs Novaks, raksta avīze "Rzeczpospolita".
Novaks paskaidroja, ka šķērslis bija "ārkārtīgi sarežģīti laika apstākļi" pārtveršanas rajonā. Rezultātā pilots, neraugoties uz NATO atļauju izmantot ieročus, neatklāja uguni.
Tiek norādīts, ka militārpersonas izsekoja 11 objektus, kas varētu radīt draudus Polijas gaisa telpai. Trīs no tiem šķērsoja robežu, taču, kā uzsvēra ģenerālis, neviens no tiem neizraisīja cilvēku bojāeju vai ievainojumus.
Gaisa telpas aizsardzībai tika pacelti divi Polijas F-16 no Laskas un divi Zviedrijas "Gripen". Operācijā piedalījās arī agrīnās brīdināšanas lidmašīna "Saab 340", Nīderlandes degvielas uzpildes lidmašīna MRTT un zemes pretgaisa aizsardzības sistēmas.
Plkst. 1.40 tika izsludināts "dzeltenais" trauksmes režīms, bet plkst. 5.49 to nomainīja augstākais apdraudējuma līmenis - "sarkanais". Pēc plkst. 7, kad Krievijas bumbvedēji palaida nākamās spārnotās raķetes, gaisā papildus tika pacelti F-16 no Kšesinas. Militārās iestādes arī nosūtīja Teritoriālās aizsardzības spēku vienības, lai meklētu objektu krišanas vietas.
Naktī uz piektdienu notikušais uzbrukums Ukrainai norisinājās divās fāzēs: sākumā krievi izmantoja bezpilota lidaparātus, tostarp reaktīvos dronus, un pēc tam - raķetes "Kalibr" un H-101. Polija zināja to palaišanas vietas, skaitu un lidojuma virzienus. Tā izmantoja arī datus, ko Ukraina nosūtīja caur sistēmu "Viraž".
"Attiecībā uz to, kas stāv aiz šī uzbrukuma, mums pagaidām nav nekādu šaubu," norādīja Novaks.
Kā ziņots, uzbrukuma Ukrainai laikā piektdienas rītā Polijā ielidoja, nogāzās un eksplodēja divas Krievijas raķetes un reaktīvais drons, paziņojis Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosiņaks-Kamišs.
Pēc viņa teiktā, spārnotā raķete H-101 nokritusi, uzsprāgusi un aizdegusies klajā laukā Ļubļinas vojevodistes Bilgorajas apriņķī. Vietējais mērs Jaroslavs Piskorskis ziņu aģentūrai PAP pastāstīja, ka objekts Novi Lipovecas ciematā Bilgorajas apriņķī nokrita aptuveni 200 līdz 300 metru attālumā no ēkām. Cilvēki dzirdēja skaļu blīkšķi un redzēja dūmus virs tuvējā meža.
Vēl divi objekti ielidojuši un nogāzušies neapdzīvotās vietās Piekarpatu vojevodistē, un, pēc sākotnējām ziņām, viens no tiem arī ir raķete, bet otrs - reaktīvais drons, sacīja Kosiņaks-Kamišs.
Cilvēki nav cietuši. Arī infrastruktūrai, tostarp kritiskajai, nekādi bojājumi nav nodarīti.
Kosiņaks-Kamišs šo incidentu raksturoja kā vēl vienu Krievijas provokāciju un paziņoja, ka lūgs NATO ģenerālsekretāru Marku Riti piešķirt papildu spēkus un resursus operācijas "Eastern Sentry" ("Austrumu sardze") atbalstam. Arī Polijas premjerministrs Donalds Tusks to nosauca par apzinātu provokāciju un paziņoja, ka Rite sestdien dosies uz Varšavu.
Rite pēc sarunas ar Tusku piektdien asi nosodīja nopietnos Polijas gaisa telpas pārkāpumus.
"Reaģējot uz to, tika pacelti NATO iznīcinātāji. Mēs esam solidāri ar Poliju un turpināsim stiprināt savas atturēšanas un aizsardzības spējas. Šis incidents ir acīmredzami bīstams - tas ir Krievijas turpinātā kara pret Ukrainu sekas," pavēstīja Rite.
Piektdienas rītā Krievija uz Ukrainu raidīja apmēram 100 raķetes, no kurām 80 bija spārnotās raķetes un līdz 20 - ballistiskās raķetes, kā arī apmēram 400 dažāda tipa dronus.
Lasi arī:
Polijā nogāžas un eksplodē divas Krievijas raķetes un reaktīvais drons [papildināts]
Medijs: Krievija plānoja uzbrukumu Polijā ar daudziem upuriem; vainot gribēja Ukrainu