ASV izlūkdienesti brīdina par Irānas iespējamo uzbrukumu Vašingtonai

© pexels.com

ASV izlūkdienesti ieguvuši informāciju, ka Irāna izstrādā iespējamos uzbrukuma scenārijus augsta ranga Donalda Trampa administrācijas amatpersonām Vašingtonā. Kā viens no variantiem tiek apsvērta tā dēvētās netīrās bumbas vai ķīmisko ieroču izmantošana, atsaucoties uz septiņām ASV amatpersonām, ziņo “CNN”.

Avoti norāda, ka Irānas plāni pašlaik drīzāk liecina par vēlmi izveidot vairākas iespējas potenciālam uzbrukumam, nevis par tūlītēju apdraudējumu. Tomēr izlūkdienestu iegūtā informācija esot bijusi pietiekami konkrēta un ietvērusi iespējamo mērķu un uzbrukuma vietu aprakstus, un tas mudinājis ASV amatpersonas sākt gatavoties ārkārtas situācijām.

Baltā nama preses sekretāre Lorēna Bīsa paziņojusi, ka ASV seko līdzi visiem iespējamiem apdraudējumiem, taču pašlaik valstij nav reālu draudu.

Vienlaikus amerikāņu amatpersonas izlūkdienestu informāciju uztvērušas kā satraucošu signālu par Irānas gatavību eskalēt konfliktu. Teherāna pašlaik atrodas spiediena apstākļos ASV militāro triecienu un ekonomiskās blokādes dēļ.

Divi avoti atklājuši, ka pagājušajā nedēļā ASV amatpersonas rīkojušas vairākas sanāksmes, lai apspriestu iespējamos pretpasākumus.

Bažas par Irānas draudiem ietekmējušas arī ASV administrācijas pārstāvju drošību, un pagājušajā nedēļā ASV Slepenais dienests finanšu ministru Skotu Besentu pārcēlies uz dzīvošanu militārajā mājoklī.

Irānas plāni vērsties pret esošajām un bijušajām ASV amatpersonām nav jauni. Šādi draudi pastāv jau kopš Trampa pirmās prezidentūras. 2024. gadā tika atklāts arī plāns nolīgt slepkavu Donalda Trampa nogalināšanai. Līdz šim šādu plānu uzmanības centrā galvenokārt bijušas iespējas uzbrukt amerikāņu amatpersonām viņu ārvalstu vizīšu laikā.

ASV izlūkdienesti ieguvuši arī informāciju par iespējamu spridzekļu izgatavošanai nepieciešamo materiālu glabāšanu ASV teritorijā.

Viens no avotiem norādījis, ka Irānai šāda uzbrukuma organizēšanai nemaz nebūtu nepieciešams slepeni ievest valstī savus aģentus - pietiktu ar iespēju piesaistīt kādu cilvēku, kurš jau atrodas ASV un varētu iegādāties un izvietot nepieciešamās sastāvdaļas.

Irānas pārstāvis ANO paziņojis, ka viņa valsts jebkādos apstākļos uzskata ķīmisko ieroču izmantošanu par nelikumīgu un kategoriski noraida apsūdzības par šāda uzbrukuma gatavošanu, tomēr viņš nav sniedzis tiešu atbildi par iespējamo plānu izmantot netīro bumbu.

Netīrā bumba atšķiras no kodolieroča; tā apvieno parastu sprāgstvielu ar radioaktīviem materiāliem, un tās sprādziens var izplatīt bīstamas vielas apkārtējā vidē.

Šāda ierīce nerada kodolsprādzienu, taču radioaktīvā piesārņojuma dēļ var padarīt atsevišķas teritorijas bīstamas cilvēkiem. Eksperti norāda, ka galvenos tūlītējos upurus šāda sprādziena gadījumā, visticamāk, radītu pati sprādziena triecienviļņa iedarbība, nevis radiācija.

Viens no izlūkdatiem pazīstamiem avotiem šādu ieroci raksturojis kā terora, nevis precīzas iznīcināšanas līdzekli, kas varot nopietni kaitēt cilvēku veselībai un padarīt atsevišķus rajonus nepiemērotus dzīvošanai.

ASV amatpersonas pievērsušas uzmanību arī citai izlūkdienestu informācijai, kas liecina par iespējamu Irānas nodomu izmantot ķīmiskos ieročus pret amerikāņu karavīriem, kuri izvietoti Tuvajos Austrumos.

Vairākas amatpersonas paudušas bažas, ka ASV karavīriem nav pietiekama aizsargaprīkojuma un sagatavotības, lai stātos pretī šādam uzbrukumam, tāpēc paralēli tiek gatavoti drošības pasākumi arī ASV diplomātiskajam un izlūkošanas personālam reģionā, nodrošinot nepieciešamo aprīkojumu un apmācību iespējamai ķīmisko ieroču izmantošanai.

Papildu sarežģījumus rada arī tas, ka jūnijā beidzās likuma darbība, kas ASV amatpersonām ļāva vākt ārvalstu pilsoņu saziņas datus izlūkošanas vajadzībām. Nacionālās drošības amatpersonas brīdinājušas, ka bez likuma atkārtotas apstiprināšanas valsts var zaudēt vienu no efektīvākajiem instrumentiem teroristu plānu atklāšanai.

Pagājušajā nedēļā ASV ģenerālprokurors Tods Blanšs, Nacionālās izlūkošanas direktors Džejs Kleitons un CIP direktors Džons Retklifs aicināja Kongresa vadību atjaunot likuma darbību. Viņi brīdināja, ka kavēšanās var apdraudēt gan amerikāņu, gan ārvalstīs izvietoto ASV karavīru dzīvības.

Lasi arī:

Video