ES publicē jaunu 72 stundu krīzes plānu mājsaimniecībai

© Mākslīgā intelekta ģenerēts attēls/MN

Eiropas Komisija publicējusi jaunus ieteikumus, kuros aicina Eiropas iedzīvotājus sagatavoties iespējamām ārkārtas situācijām un spēt vismaz trīs dienas parūpēties par savām pamatvajadzībām. Krīzes gadījumā var tikt traucēta elektrības, ūdens un sakaru pieejamība, tāpēc mājās ieteicams laikus sagatavot pārtikas, ūdens un medikamentu krājumus, kā arī padomāt par to, kā sazināties ar tuviniekiem, ja nedarbosies mobilie sakari, raksta “postimees.ee”.

Eiropas Komisija jaunās vadlīnijas prezentēja 3. novembrī Eiropas Civilās aizsardzības forumā. To mērķis ir palīdzēt valstīm un pašvaldībām veicināt iedzīvotāju gatavību dažādām krīzēm - sākot no dabas katastrofām un ilgstošiem elektroapgādes pārtraukumiem līdz pat sarežģītākām drošības situācijām.

Komisijas ieteikumu pamatā ir princips, ka mājsaimniecībām vajadzētu spēt vismaz 72 stundas jeb trīs dienas nodrošināt savas pamatvajadzības, kamēr atbildīgie dienesti mobilizē palīdzību un organizē reaģēšanu.

Svarīgi gan uzsvērt, ka tās ir nesaistošas vadlīnijas, nevis jauns ES likums. Dalībvalstis var pielāgot ieteikumus saviem riskiem, jau pastāvošajiem noteikumiem un civilās aizsardzības sistēmai. Komisija arī uzsver, ka iedzīvotāju gatavība nedrīkst aizstāt valsts un glābšanas dienestu pienākumus.

Kāpēc īpaši svarīgas ir pirmās 72 stundas?

Pēc lielas avārijas, dabas katastrofas vai cita mēroga krīzes palīdzības dienesti var saskarties ar ļoti lielu izsaukumu skaitu. Var būt nepieciešams laiks, lai atjaunotu loģistiku, piegādātu nepieciešamos resursus un palīdzētu visiem, kam tas vajadzīgs.

Šajā laikā iedzīvotāji var saskarties ar elektrības, ūdensapgādes un sakaru traucējumiem, kā arī grūtībām iegādāties pārtiku un citas ikdienā nepieciešamās preces.

Eiropas Komisija norāda, ka mājsaimniecības, kuras spēj sākotnēji parūpēties par savām pamatvajadzībām, mazina slodzi uz glābšanas un palīdzības dienestiem, tādējādi resursus iespējams ātrāk novirzīt cilvēkiem, kuri paši nespēj tikt galā ar situāciju.

Ko ieteicams turēt mājās?

Eiropas Komisijas sagatavotajā dokumentā uzsvērtas vairākas pamatvajadzības, par kurām jādomā, gatavojoties iespējamai krīzei.

Pārtika - ieteicams veidot tādus pārtikas krājumus, kurus iespējams ilgstoši uzglabāt istabas temperatūrā un kuriem nav nepieciešama sarežģīta pagatavošana. Īpaši noderīgi ir produkti, kurus var ēst bez karsēšanas vai kuru pagatavošanai vajadzīgs pavisam maz ūdens. Piemēram, konservi, sausmaizītes, rieksti un citi produkti ar ilgāku derīguma termiņu.

Dzeramais ūdens - jāparedz ūdens krājumi dzeršanai, vienkāršai ēdiena pagatavošanai un higiēnas vajadzībām. Jāņem vērā, ka krīzes laikā var tikt traucēta ūdensapgāde, tāpēc paļauties tikai uz ūdeni no krāna nebūtu prātīgi.

Medikamenti un pirmās palīdzības piederumi - mājās vajadzētu būt pirmās palīdzības aptieciņai un ikdienā nepieciešamajiem medikamentiem. Cilvēkiem, kuriem nepieciešama regulāra ārstēšana vai medicīniskās ierīces, jāizvērtē, kā nodrošināt to darbību arī tad, ja tiek pārtraukta elektrības padeve.

Apgaismojums un siltums - ja nedarbosies elektrība, var noderēt lukturītis, baterijas, sveces un citi alternatīvi apgaismojuma avoti. Jāpadomā arī par to, kā saglabāt siltumu vai nepieciešamības gadījumā nodrošināt telpu dzesēšanu.

Higiēna un sanitārija - ieteicams sagatavot personīgās higiēnas preces, kā arī padomāt par tualetes izmantošanu un atkritumu apsaimniekošanu gadījumā, ja tiek traucēta ūdensapgāde un kanalizācijas sistēmas darbība.

Saziņa un informācija - krīzes laikā var nedarboties mobilie sakari vai internets. tāpēc noderēs ar baterijām darbināms radio, pilnībā uzlādētas ārējās baterijas jeb powerbank un iespēja saņemt oficiālo informāciju arī tad, ja ierastie sakaru kanāli nav pieejami.

Skaidra nauda - komisija iesaka mājās turēt arī nelielu skaidras naudas rezervi, tostarp banknotes ar mazāku nominālvērtību un monētas. Ja nedarbosies maksājumu termināļi vai digitālo maksājumu sistēmas, skaidra nauda var kļūt par vienīgo iespēju norēķināties par nepieciešamajām precēm.

Atsevišķi jāpadomā arī par mājdzīvniekiem - tiem nepieciešamo pārtiku, ūdeni un citiem piederumiem.

Ne tikai krājumi, bet arī ģimenes plāns

Eiropas Komisija uzsver, ka gatavība krīzei nav tikai pilni pārtikas skapji un pirmās palīdzības aptieciņa. Tikpat svarīgi ir laikus vienoties ar ģimenes locekļiem par rīcību ārkārtas situācijā.

Mājsaimniecībai vajadzētu izveidot vienkāršu krīzes plānu, kurā norādīti tuvinieku kontaktinformācija, vienošanās par tikšanās vietu gadījumā, ja saziņa nav iespējama, un informācija par tuvāko patvērumu vai citu drošu vietu.

Šādu plānu ieteicams izrunāt ar visiem ģimenes locekļiem, arī bērniem, lai ikviens zinātu, kā rīkoties. Komisija iesaka apgūt arī praktiskas iemaņas, piemēram, pirmo palīdzību, ēdiena pagatavošanu bez elektrības un pareizu rīcību dažādu apdraudējumu gadījumā.

Atsevišķi ieteikumi paredzēti arī cilvēkiem ar invaliditāti un īpašām vajadzībām. Viņu sagatavotības plānā jāiekļauj nepieciešamie medikamenti, palīgierīces, rezerves enerģijas avoti un konkrēta vienošanās par to, kas varēs palīdzēt, ja ierastie pakalpojumi būs traucēti.

Savukārt cilvēkiem, kuri dzīvo vieni, ir vērts vienoties ar kādu uzticamu kaimiņu vai tuvinieku par savstarpēju saziņu un palīdzību.

Atsevišķa soma gadījumam, ja mājoklis jāatstāj

Komisijas vadlīnijās ieteikts domāt ne tikai par krājumiem, kas nepieciešami, paliekot mājās, bet arī par atsevišķu somu ātrai evakuācijai.

Tajā jāatrodas pašām svarīgākajām lietām, kuras nepieciešamības gadījumā iespējams paņemt līdzi dažu minūšu laikā. Komisija kā piemērus min personu apliecinošus dokumentus, skaidru naudu un pirmās nepieciešamības piederumus.

Svarīgi ir nošķirt divas lietas: mājās veidotos krājumus, kas paredzēti dzīvošanai traucējumu laikā, un evakuācijas somu, kas paredzēta situācijai, kad mājoklis jāatstāj nekavējoties.

Sagatavoties pakāpeniski, nevis pirkt visu uzreiz

Eiropas Komisija īpaši uzsver, ka gatavošanās krīzei nedrīkst kļūt par dārgu pienākumu, kas nav pa spēkam cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem vai ierobežotu dzīvesvietas platību.

Ieteikts sākt ar vienkāršiem soļiem, izvērtēt to, kas mājās jau ir pieejams, un pakāpeniski papildināt nepieciešamos krājumus. Gatavība jāpielāgo katras mājsaimniecības vajadzībām, veselības stāvoklim un dzīves apstākļiem.

Komisija arī uzsver, ka iedzīvotājiem nav jāpaliek vieniem ar savām problēmām, jo krīzes gatavība ir kopīgs uzdevums, kurā iesaistās valsts institūcijas, pašvaldības, glābšanas dienesti, organizācijas un paši iedzīvotāji.

Skolās vairāk mācīs par rīcību ārkārtas situācijās

Jaunās vadlīnijas aptver ne tikai mājsaimniecību krājumus - viena no to daļām paredz arī gatavības jautājumu iekļaušanu pirmsskolas un sākumskolas izglītībā.

Bērniem vecumam atbilstošā veidā būtu jāmāca atpazīt apdraudējumus, saprast oficiālos brīdinājumus, zināt, kur meklēt uzticamu informāciju, kā lūgt palīdzību un kad zvanīt uz ārkārtas palīdzības numuru.

Komisija uzsver, ka šīm zināšanām jāveido bērnos pārliecība un drošības sajūta, nevis jāizraisa bailes.

Vēl viena vadlīniju daļa paredz uzlabot informācijas apriti par riskiem un apdraudējumiem, lai iedzīvotāji laikus saņemtu saprotamus, uzticamus un pieejamus norādījumus. Īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai brīdinājumi un evakuācijas norādījumi būtu pieejami arī cilvēkiem ar invaliditāti.

Eiropas Komisija iecerējusi arī ieviest ikgadēju Eiropas Gatavības dienu, ko plānots atzīmēt 23. oktobrī. Pirmā šāda diena iecerēta 2027. gadā, taču tās izveide vēl ir priekšlikuma stadijā.

Jaunās vadlīnijas ir daļa no ES Gatavības savienības stratēģijas, kas tika pieņemta 2025. gada martā. Tās mērķis ir stiprināt Eiropas spēju paredzēt, novērst un pārvarēt dažādas krīzes, iesaistot ne tikai valsts institūcijas, bet arī uzņēmumus, organizācijas un iedzīvotājus.

Lasi arī:

Video