Vai Tramps, Putins un Sji Dzjiņpins varētu lemt par pasaules nākotni? Bažas par jaunu Jaltas vienošanos

Iespējamā ASV prezidenta Donalda Trampa, Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Ķīnas līdera Sji Dzjiņpina tikšanās raisījusi bažas, ka pasaules lielvaras varētu mēģināt no jauna sadalīt ietekmes sfēras, nerēķinoties ar mazāku valstu interesēm. Īpaši satraukta ir Ukraina un Eiropa, jo šāds scenārijs daudziem atgādina 1945. gada Jaltas konferenci, raksta “lrytas.lt”.

Triju valstu līderu iespējamā tikšanās varētu notikt 18. un 19. novembrī Ķīnas pilsētā Šeņdžeņā, kur paredzēts Āzijas un Klusā okeāna ekonomiskās sadarbības (APEC) samits. Tomēr, kā norāda analītiķi, pat ja tikšanās notiks, tās praktiskie rezultāti, visticamāk, būs ierobežoti. Lielākais ieguvums varētu būt vēsturiska fotogrāfija, kurā vienkopus redzami trīs pasaules ietekmīgāko valstu vadītāji.

Atgādinām, ka 1945. gada februārī Jaltā tikās toreizējais ASV prezidents Franklins Rūzvelts, Lielbritānijas premjerministrs Vinstons Čērčils un Padomju Savienības līderis Josifs Staļins. Viņu sarunas palīdzēja noteikt pēckara kārtību un Eiropas teritoriju sadalījumu, vienlaikus paverot ceļu padomju dominēšanai Austrumeiropā un Aukstajam karam.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis brīdinājis, ka arī Šeņdžeņā varētu notikt sava veida 21. gadsimta ietekmes sfēru pārdale.

Bažas pastiprinājušas arī nesenās sarunas Abū Dabī, kurās piedalījās Ukrainas, ASV un Krievijas pārstāvji. Krievijas delegācija pieprasījusi, lai jebkurā iespējamā miera vienošanās dokumentā tiktu iekļauta arī Eiropas drošības arhitektūras pārskatīšana. Krievijas delegācijas vadītājs Vladimirs Medinskis turklāt apšaubījis Eiropas nepieciešamību piedalīties turpmākajās sarunās.

Hadsona institūta eksperte Tsipora Frīda norādījusi, ka šāds trīspusējs sarunu formāts pats par sevi rada satraucošu iespaidu - proti, ka dažas lielvalstis varētu lemt par citu valstu drošību un nākotni, neprasot to viedokli.

Viņasprāt, jau pati tikšanās forma pasaulei signalizētu, kuras valstis tiek uzskatītas par nozīmīgām un kuru intereses lielvaras ir gatavas apspriest savā starpā.

Tomēr analītiķi uzskata, ka būtisku vienošanos panākt būs sarežģīti, jo Vašingtonas, Maskavas un Pekinas intereses ievērojami atšķiras.

Krievija vēlas, lai sarunās galvenā uzmanība tiktu pievērsta Ukrainai, savukārt Tramps ir rosinājis apspriest kodolieroču ierobežošanu un karu Irānā, kamēr Ķīna pagaidām nav skaidri paudusi nostāju par šiem jautājumiem.

Pekinas Tautas universitātes pētnieks Vans Veņs uzskata, ka triju valstu prasības ir tik atšķirīgas, ka saskaņot to gaidas būs sarežģīti, tāpēc viņš neizslēdz, ka tikšanās noslēgsies bez būtiska izrāviena.

Arī Ķīnai nav vienkārši izvēlēties pozīciju - Pekina jau iepriekš uzsvērusi, ka sarunās par mieru Ukrainā jāiesaista arī Eiropa, un Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers pēc nesenās tikšanās ar Sji Dzjiņpinu atklājis, ka Ķīnas līderis izrādījis neapmierinātību, kad tika apspriesta iespēja Ukrainas jautājumu iekļaut trīspusējo sarunu darba kārtībā.

Šteinmeiers norādījis, ka Sji uzsvēris - karš Ukrainā ir Eiropas konflikts, tāpēc arī eiropiešiem jāatrodas pie sarunu galda.

Savukārt jautājumā par kodolatbruņošanos Ķīna jau ilgstoši iestājas par to, lai vispirms savus ievērojami lielākos kodolarsenālus samazinātu ASV un Krievija, un tikai pēc tam Pekina būtu gatava apspriest savus kodolieroču krājumus.

Eksperti pieļauj, ka lielāka izrāviena vietā līderi varētu vienoties par konkrētiem, ierobežotiem jautājumiem, piemēram, tiešo saziņas līniju izveidi krīzes situācijās vai sadarbību terorisma apkarošanā, veselības aizsardzībā un klimata pārmaiņu jautājumos.

Austrālijas Nacionālās universitātes politologs Vens Ti Sungs norādījis, ka pašlaik nav viena kopīga ienaidnieka, kas spētu apvienot visas trīs lielvaras tā, kā nacistiskās Vācijas apkarošana savulaik vienoja Rūzveltu, Čērčilu un Staļinu, tāpēc, viņaprāt, drīzāk iespējamas atsevišķas vienošanās, nevis plašs līgums, kas mainītu pasaules kārtību.

Tikšanās uzmanīgi vēros arī Taivāna, uz kuru Ķīna pretendē kā uz savu teritoriju. Analītiķi brīdina - ja ASV Trampa vadībā būtu gatavas atteikties no Ukrainas interesēm, lai panāktu sev izdevīgu vienošanos, līdzīgs scenārijs nākotnē varētu skart arī citus Vašingtonas partnerus.

Savukārt Ķīnai šī tikšanās varētu būt iespēja parādīt, ka tā atbalsta valstu suverenitāti un starptautisko organizāciju nozīmi. Ja Pekina uzsvērtu Eiropas nepieciešamību piedalīties sarunās par kontinenta drošību, tas varētu pavērt jaunas iespējas dialogam ar Eiropu.

Tomēr Singapūras Nacionālās universitātes pārstāvis Čons Dža Ians brīdinājis, ka jebkāda jauna vienošanās, kas līdzinātos Jaltas konferencei, gandrīz neizbēgami radītu līdzīgas problēmas kā pirms vairāk nekā 80 gadiem noslēgtā vienošanās.

Lasi arī: