Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Kirilo Budanovs sarunās Abū Dabī saticies ar Krievijas Federālā drošības dienesta pretizlūkošanas amatpersonu Dmitriju Minaevu. Ukrainas izlūkdienestu rīcībā esošā informācija liecina, ka tieši viņš 2019. gadā organizējis atentāta mēģinājumu pret Budanovu. Tikšanās notika laikā, kad Ukrainas, Krievijas un ASV delegācijas apsprieda iespējamos kara izbeigšanas nosacījumus, raksta Francijas laikraksts “Le Monde”.
Budanovs un Minaevs sastapās otrdien, 10. novembrī, piecu zvaigžņu viesnīcā “Emirates Palace Mandarin Oriental”, kur divas dienas norisinājās sarunas par kara izbeigšanu Ukrainā.
Minaevs vada Krievijas Federālā drošības dienesta pretizlūkošanas operāciju departamentu un bija iekļauts Krievijas delegācijas sastāvā. Saskaņā ar Ukrainas izlūkdienestu informāciju, viņš bija iesaistīts atentāta plānošanā pret Budanovu pirms septiņiem gadiem, kad viņš vēl dienēja militārajā izlūkošanā.
“Le Monde” žurnālisti pievērsa uzmanību Budanova reakcijai uz tikšanos - viņš, tiekoties ar Krievijas kolēģi, izskatījies gandrīz vai uzjautrināts, it kā būtu atpazinis kārtējo Krievijas prezidenta Vladimira Putina provokāciju.
Atentāta mēģinājums notika 2019. gada 4. aprīlī Kijivā, kad divi Krievijas pilsoņi mēģināja novietot spridzekli zem automašīnas, kas piederēja Budanovam. Spridzeklis detonēja tā uzstādīšanas laikā, tādējādi izjaucot uzbrukumu.
Ukrainas izmeklētāji vēlāk paziņoja, ka operācija plānota pēc Krievijas izlūkdienestu norādījumiem. Ukrainas izlūkdienesti saista Minaevu ar šī atentāta organizēšanu.
Krievijas delegācijā Abū Dabī bija iekļauti arī citi augsta ranga pārstāvji, kuri saistīti ar Krievijas specdienestu darbību pret Ukrainu, bet Minaevs darbojās ekspertu grupā.
Krievijas delegācijā trīspusējās sarunās piedalījās arī trīs cilvēki, kuri dzimuši mūsdienu Ukrainas teritorijā - viņu vidū ir Putina palīgs Vladimirs Medinskis, militārās izlūkošanas ģenerālleitnants Aleksandrs Zorins un Federālā drošības dienesta ģenerālis Dmitrijs Minaevs. Visi trīs karjeru veidojuši Krievijas valsts vai drošības struktūrās.
Sarunas Abū Dabī ilga aptuveni četras stundas, taču būtisks progress netika panākts. Krievija turpināja iebilst pret Ukrainas prasību par uguns pārtraukšanu.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sarunas raksturoja kā konstruktīvas un saturīgas. Galvenā uzmanība tika pievērsta humānajiem jautājumiem, tostarp karagūstekņu apmaiņai, Ukrainas civiliedzīvotāju atgriešanai un drošības garantijām.
Tomēr abu pušu nostāja būtiskos jautājumos joprojām atšķiras, un sarunās vēl nav izdevies panākt vienošanos par kara izbeigšanu.
Lasi arī: