Izskan neticams piedāvājums Ukrainas drošībai: jauna alianse kopā ar Krieviju

Kamēr Ukraina, Krievija un ASV gatavojas jaunai sarunu kārtai Abū Dabī, izskanējis priekšlikums par alternatīvu Ukrainas drošības modeli, kas paredzētu valsts aizsardzību bez dalības NATO, turklāt šajā sistēmā varētu tikt iesaistīta pat Krievija, ja tā piekristu atteikties no agresīviem mēģinājumiem mainīt citu valstu robežas.

Šādu ideju laikraksta “The Washington Post” viedokļrakstā izklāstījuši Džordžtaunas Universitātes politikas zinātnes profesore Liza Hovarda un Brūkingsa institūta Filipa G. Naita aizsardzības un stratēģijas katedras vadītājs Maikls O'Hanlons.

Autori norāda, ka, lai gan gaidāmajās sarunās varētu izdoties panākt ierobežotu pamieru, būtisks izrāviens, kas ļautu izbeigt karu, pagaidām šķiet maz ticams.

Viņuprāt, ASV prezidents Donalds Tramps arvien vairāk pievēršas ārpolitikai, cerot panākt diplomātiskus panākumus. Viņa administrācija vēlas visaptverošu vienošanos, kas varētu ietvert gan Krievijas un Ukrainas ekonomisko reintegrāciju Eiropā, tostarp vienošanos enerģētikas jomā, gan jaunas Eiropas drošības sistēmas izveidi, ņemot vērā arī Krievijas paustās bažas par drošību.

Autori uzskata, ka ir pienācis laiks apsvērt idejas, kas nākotnē varētu palīdzēt panākt stabilu un ilgstošu mieru, un viens no galvenajiem jautājumiem ir tas, kā starptautiskā sabiedrība varētu garantēt Ukrainas drošību, neuzņemot to NATO.

Lai gan pašlaik nopietnas sarunas par Ukrainas uzņemšanu aliansē nenotiek, NATO atvērto durvju politika joprojām ir spēkā - tās pamatā ir 2008. gadā Bukarestes samitā izteiktais solījums, ka Ukraina un Gruzija nākotnē kļūs par alianses dalībvalstīm.

Hovarda un O'Hanlona ieskatā šis solījums varētu būt gandrīz aizmirsts Rietumos, taču Krievijas prezidents Vladimirs Putins un citi Krievijas politiķi to noteikti nav aizmirsuši.

Rakstā arī atgādināts par 1994. gadā parakstīto Budapeštas memorandu. Tajā ASV, Lielbritānija un Krievija apņēmās respektēt Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti, savukārt Ukraina atteicās no gandrīz 2000 kodolieročiem, kas pēc Padomju Savienības sabrukuma bija palikuši tās teritorijā.

Autori uzsver, ka ASV, kas iestājas pret kodolieroču izplatīšanu, būtu jāievēro arī pirms gandrīz trim desmitgadēm Ukrainai dotie drošības solījumi. Viņuprāt, ar atsevišķu Eiropas valstu piedāvātajām ilgtermiņa militārās palīdzības paketēm vien nepietiek, lai nodrošinātu Ukrainas aizsardzību nākotnē.

Hovarda un O'Hanlona piedāvājums paredz, ka ASV palīdzētu panākt vienošanos, kurā piedalītos Krievija, Ukraina, NATO un Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO).

Šīs ieceres ietvaros Ukraina varētu piekrist nākotnē neiestāties NATO. Savukārt iesaistītās valstis izveidotu jaunu, no NATO atsevišķu organizāciju vai drošības sistēmu, kuras dalībnieki krīzes vai militāra konflikta gadījumā varētu palīdzēt cits citam aizsargāt savu teritoriju.

Autori pat pieļauj, ka šai organizācijai nākotnē varētu pievienoties arī Krievija, ja tā uzņemtos saistības uz visiem laikiem atteikties no agresīviem mēģinājumiem mainīt valstu robežas.

Piedāvātā sistēma paredzētu arī iespēju Rietumvalstīm sniegt Ukrainai tiešu militāru atbalstu, ja Krievija to atkal uzbruktu.

“Šī jaunā drošības sistēma ļautu Rietumvalstīm nosūtīt uz Ukrainu karavīrus, lai viņi veiktu tādus uzdevumus kā pretgaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmu vadība, kā arī, iespējams, militārās tehnikas remonts un apkope, ja Krievija atkal uzbruktu Ukrainai,” skaidrots publikācijā.

Tomēr autori uzsver, ka miera laikā ārvalstu karavīri Ukrainā neatrastos. Tāpat netiktu plānotas militāras operācijas Krievijas teritorijā - visas iespējamās militārās darbības būtu tikai aizsardzības rakstura.

Savukārt uz Ukrainas un Krievijas robežas varētu izvietot neitrālus ANO un EDSO novērotājus, kuru uzdevums būtu konstatēt un ziņot par pamiera pārkāpumiem.

Raksta autori atzīst, ka šāds priekšlikums nozīmētu atkāpšanos no NATO atvērto durvju politikas, tomēr viņi apšauba, vai šī politika pašreizējos apstākļos ir pareizākais risinājums, un uzskata, ka NATO dibināšanas līgums paredz jaunu dalībvalstu uzņemšanu tikai tad, ja tas stiprina Ziemeļatlantijas reģiona drošību.

Hovards un O'Hanlons neizslēdz, ka Putins šādam piedāvājumam sākotnēji nepiekristu, tomēr viņu ieskatā Krievija kādā brīdī varētu būt ieinteresēta vienošanās panākšanā, ja tai tiktu piedāvāta sankciju atcelšana un garantija, ka NATO nekad neuzņems Ukrainu savās rindās.

Tikmēr Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņojis, ka Abū Dabī sarunās paredzēts apspriest principus, kuri varētu kļūt par pamatu visaptverošai vienošanās panākšanai par kara izbeigšanu Ukrainā. Viņš norādījis, ka trīspusējās sarunās galvenā uzmanība tiks pievērsta Krievijas, Ukrainas un visa reģiona drošības jautājumiem.

ASV prezidenta Donalda Trampa znots un īpašais sūtnis Džareds Kušners savukārt paudis, ka Baltā nama vadītājs ir apņēmības pilns izbeigt karu un vēlas radīt priekšnoteikumus suverēnai, drošai un pārtikušai Ukrainai.

Kušners paudis cerību, ka trīspusējās sarunas, kas ir pirmās kopš februāra, ļaus radīt impulsu nākamajam sarunu posmam.