Jauns koronavīrusa variants "PJ.2.1" izplatās visā pasaulē, un tas jau ir atklāts Eiropā un Ziemeļamerikā. Ziņojumi par tā parādīšanos rada pamatotus jautājumus: vai mēs saskaramies ar jaunu COVID-19 vilni? Cik bīstams ir šis variants? Vai esošās vakcīnas spēj no tā pasargāt? Pasaules Veselības organizācija aicina ievērot piesardzību, neizdarot pārsteidzīgus secinājumus. Pašlaik nav pārliecinošu pierādījumu tam, ka "PJ.2.1" izraisa smagāku slimību nekā citi koronavīrusa varianti, ziņo "Mixnews".
"PJ.2.1" pirmo reizi tika atklāts 2026. gada maijā Kanādā. Nākamo mēnešu laikā tas izplatījās dažādos pasaules reģionos, piesaistot epidemiologu un virusologu uzmanību.
PVO norāda, ka nav pietiekamu datu, lai apstiprinātu specifiskus simptomus vai paaugstinātu jaunā varianta bīstamību. Tomēr eksperti turpina uzraudzīt tā izplatību un pētīt iespējamās izmaiņas vīrusa īpašībās.
Kas ir zināms par jauno "PJ.2.1"?
Tas nav jauns koronavīruss, bet gan jau zināmā SARS-CoV-2 variants, kas izraisa COVID-19.
Koronavīruss pastāvīgi mainās. Lielākā daļa jauno mutāciju būtiski neietekmē slimības gaitu, taču dažas var palīdzēt vīrusam efektīvāk inficēt šūnas vai daļēji izvairīties no imūnsistēmas.
Tāpēc zinātnieki rūpīgi pēta "PJ.2.1".
Šī varianta galvenā iezīme ir saistīta ar izmaiņām smailes proteīnā, kas ir sava veida "atslēga", ko koronavīruss izmanto, lai piestiprinātos pie cilvēka šūnām.
Pētījumā, kas publicēts oktobra beigās žurnālā "Journal of Infection", zinātnieki atklāja, ka "PJ.2.1" spēj efektīvi mijiedarboties ar "ACE2" šūnu receptoru, ko vīruss izmanto, lai iekļūtu šūnās.
Tas var sniegt tam zināmas priekšrocības pārnešanas laikā.
Tomēr pastāv svarīgs brīdinājums: vīrusa laboratoriskās īpašības ne vienmēr nozīmē, ka tas ir lipīgāks ikdienas dzīvē vai izraisa smagāku slimību. Lai izdarītu šādus secinājumus, ir nepieciešami papildu epidemioloģiskie un klīniskie dati.
Vai "PJ.2.1" ir bīstamāks par iepriekšējiem COVID-19 variantiem?
Pašlaik nav pārliecinošu pierādījumu par paaugstinātu slimības smagumu.
PVO uzsver, ka ir pāragri piedēvēt jaunajam variantam jebkādus specifiskus simptomus vai uzskatīt to par bīstamāku par citiem cirkulējošiem koronavīrusa variantiem. Tas nozīmē, ka ziņojumi par "PJ.2.1" parādīšanos nav jāuztver kā brīdinājums par pandēmijas atgriešanos iepriekšējā mērogā.
Tomēr būtu arī kļūdaini uzskatīt COVID-19 par pilnīgi nekaitīgu infekciju.
Pat mūsdienu koronavīrusa varianti var izraisīt nopietnas komplikācijas, īpaši gados vecākiem pieaugušajiem, pacientiem ar hroniskām slimībām un cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu.
Bīstamība konkrētai personai ir atkarīga ne tikai no vīrusa varianta, bet arī no vecuma, veselības stāvokļa, esošās imunitātes un medicīniskās aprūpes saņemšanas savlaicīguma.
Vai esošās vakcīnas nodrošina aizsardzību?
Pētniekiem ir iepriecinoši sākotnējie rezultāti.
Neskatoties uz izmaiņām smailes proteīnā, "PJ.2.1" laboratorijas pētījumos neuzrādīja būtisku spēju pilnībā izvairīties no antivielu aktivitātes.
Eksperimenti ir parādījuši, ka antivielas, kas radušās pēc vakcinācijas ar atjauninātajām vakcīnām, saglabā spēju neitralizēt jauno variantu.
Tas nenozīmē, ka vakcinācija garantēti pasargās no visām infekcijām.
Tomēr iegūtie dati liecina, ka imūnsistēmas aizsardzība pret "PJ.2.1" ir vismaz daļēji saglabājusies. Cik efektīvi pašreizējās vakcīnas novērš smagu slimības gaitu, īpaši no šī varianta, vēl jānoskaidro.
Vai PJ.2.1 ir sastopams Latvijā?
Pagaidām Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) nav apstiprinājis nevienu "PJ.2.1" atklāšanas gadījumu Latvijā.
Tomēr šāda ziņojuma neesamība nenozīmē, ka vīruss nevarēja iekļūt valstī.
Pašreizējie koronavīrusa varianti izplatās starptautisko ceļojumu un ikdienas kontaktu ceļā. Tomēr ne katrs pozitīvs tests tiek pakļauts ģenētiskajai pārbaudei, kas nepieciešama, lai identificētu konkrēto variantu.
Eiropā Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) uzrauga koronavīrusa cirkulāciju. Līdz novembra sākumam tas nebija klasificējis "PJ.2.1" kā atsevišķu augsta riska variantu.