Turcijas finanšu skandāls, kas skāris aptuveni 455 000 ieguldītāju, sasniedzis prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana politisko loku. Stambulas tiesa piemērojusi apcietinājumu bijušajai ministrei un valdošās partijas agrākajai priekšsēdētāja vietniecei Fatmai Betilai Sajanai Kajai. Izmeklētājiem radušās aizdomas, ka viņas rīcībā bijusi citiem tirgus dalībniekiem nepieejama informācija.
Kā vēsta «Reuters», atsaucoties uz Turcijas aģentūru «Anadolu», lieta saistīta ar iespējamiem kapitāla tirgus likuma pārkāpumiem un dalību noziedzīgu nodarījumu veikšanai izveidotā organizācijā. Kaja no 2016. līdz 2018. gadam bija ģimenes un sociālo lietu ministre, bet līdz šim rudenim ieņēma augstu amatu Erdogana Taisnības un attīstības partijā (AKP).
Izmeklēšanas uzmanības centrā ir darījumi ar kuģubūves uzņēmuma «Özata Denizcilik» akcijām. Kā prokuratūras argumentus atstāsta «Hürriyet Daily News», Kaja akcijas iegādājusies aprīlī, bet pārdevusi 16. septembrī — dienu pirms lēmuma par ieguldījumu fondu likvidāciju.
Prokuratūra norāda, ka akcijas nav pārdotas tirgū, bet tieši nodotas uzņēmumam «Tera Yatırım Menkul Değerler». Nauda Kajas kontā ieskaitīta tajā pašā dienā, lai gan parastais norēķinu termiņš par šīm akcijām esot divas darbdienas.
Izmeklētāju ieskatā darījuma laiks, apjoms un Kajas kontakti ar «Tera» grupas vadītājiem liecina par iespējamu iepriekšēju informētību.
Kaja un viņas vīrs pārkāpumus noliedz, ziņo «Associated Press». Savukārt «Hürriyet Daily News» vēsta, ka abi iepriekšējā nopratināšanā nolieguši privileģētas informācijas vai norādījumu saņemšanu par ieguldījumiem. Viņas vīram un bijušajam kapitāla tirgus uzrauga vadītājam piemērots aizliegums izceļot no valsts un pienākums regulāri atzīmēties attiecīgajās iestādēs.
Kaja septembrī atkāpās no AKP priekšsēdētāja vietnieces amata un vēlāk izstājās no partijas. Skandāla izmeklēšanā kopumā pārbauda vairāk nekā 430 cilvēku iespējamo saistību ar tirgus manipulācijām un iekšējās informācijas izmantošanu. Tieslietu ministrs Akins Gireks šonedēļ ziņoja par 112 apcietinātajiem.
Kā skaidro «Deutsche Welle», krīze sākās, kad vairāki ieguldījumu fondi vairs nespēja laikus izmaksāt naudu ieguldītājiem. Uzraugs nolēma likvidēt 131 fondu, ko pārvaldīja septiņi uzņēmumi. Pastāv aizdomas, ka fondu vērtība mākslīgi uzpūsta, izmantojot akcijas, kuru reālā vērtība un pārdošanas iespējas neatbilda solītajam.
Satricinājums septembrī izraisīja strauju akciju cenu kritumu Stambulas biržā. DW norāda, ka aptuveni 455 000 ieguldītāju skārušajā krīzē nav garantijas, ka fondu aktīvu pārdošana ļaus pilnībā atgūt ieguldīto naudu.
Erdogans solījis saukt pie atbildības tirgus manipulācijās un nelikumīgas peļņas gūšanā iesaistītos. Pēc «Hürriyet Daily News» vēstītā, viņš uzsvēris, ka norēķiniem ar ieguldītājiem jāizmanto likvidēto fondu aktīvi un atgūtie līdzekļi, nevis valsts nauda.