Melnkalne varētu pievienoties ES jau 2028. gadā

Melnkalne jau šogad varētu pabeigt sarunas par pievienošanos Eiropas Savienībai (ES), teikts trešdien publiskotajā Eiropas Komisijas (EK) ziņojumā.

Tādā gadījumā Melnkalne varētu pievienoties ES jau 2028. gadā.

Melnkalne, kas ir līdere starp deviņām ES kandidātvalstīm, ir pavisam tuvu pievienošanās sarunu noslēgšanai, paziņoja ES paplašināšanās komisāre Marta Kosa. Tomēr valstij vēl ir jāīsteno vairākas reformas, jo īpaši pamata tiesību un finanšu pakalpojumu jomās, norādīja EK.

Ja sarunas tiks pabeigtas līdz 2026. gada beigām, Melnkalne varētu parakstīt pievienošanās līgumu jau nākamgad. Pēc tam līgums būtu jāratificē visām 27 pašreizējām ES dalībvalstīm, kas, iespējams, ļautu Melnkalnei pievienoties ES 2028. gadā.

Horvātija bija pēdējā valsts, kas pievienojās ES. Tā iestājās blokā 2013. gadā.

Melnkalnes pievienošanās galu galā ir atkarīga no esošo ES dalībvalstu apstiprinājuma.

Papildus EK norāda, ka stabilu progresu ceļā uz pievienošanos ES joprojām uzrāda Moldova. EK uzskata, ka Moldova ir izpildījusi nepieciešamos nosacījumus, lai atvērtu visas atlikušās sarunu kopas.

EK uzsver, ka Moldova ir intensīvāk saskaņojusi savus tiesību aktus ar ES visās sadaļās un panākusi papildu progresu galvenajās tiesiskuma reformās. Tā ir arī panākusi ļoti būtisku progresu virzībā uz pamatjautājumu kopas starpposma kritēriju izpildi, secina EK.

Komisija uzsver, ka tagad Moldovai ir svarīgi saglabāt pašreizējo reformu tempu, lai varētu nonākt līdz savam vērienīgajam, bet sasniedzamajam mērķim, proti, līdz 2028. gada sākumam pabeigt pievienošanās sarunas.

Savukārt Ukraina joprojām ir apņēmības pilna virzīties uz pievienošanos ES, neraugoties uz problēmām, ko izraisījis Krievijas agresijas karš, un pēdējā gada laikā tā ir atvērusi četras sarunu kopas, norāda EK.

Komisija uzskata, ka Ukraina ir izpildījusi nepieciešamos nosacījumus, lai atvērtu visas atlikušās sarunu kopas. EK akcentē, ka Ukraina turpina galveno nozaru reformu īstenošanu. Tās institucionālā sistēma korupcijas apkarošanai joprojām ir efektīva, un specializētās korupcijas apkarošanas iestādes, kopumā vērtējot, turpina darboties neatkarīgi un efektīvi.

Komisija norāda, ka tagad galvenā uzmanība būtu jāpievērš tam, kā tiek izpildīti starpposma kritēriji tiesiskuma jomā, kā notiek ceļvežu izpilde tiesiskuma, demokrātisko iestāžu darbības un valsts pārvaldes reformas jomā un kā tiek īstenots rīcības plāns attiecībā uz nacionālajām minoritātēm. "Ir svarīgi, lai Ukraina turpinātu paātrināt reformu tempu, kas ļautu sasniegt tās vērienīgo mērķi, proti, pievienošanās sarunas pabeigt līdz 2028. gada beigām," atzīst EK.

Pievienošanās sarunas ir ilgstošs process, kas prasa, lai kandidātvalstis saskaņotu savus nacionālos likumus un standartus ar ES prasībām un normām.