Lībijas nemiernieku jeb Nacionālās pagaidu padomes (NTC) līderis Mustafa Abdeldžalils paziņojis par padomes izpildkomitejas jeb valdības atlaišanu un jaunas valdības veidošanu.
Viņš šo soli skaidrojis ar nepieciešamību pārkārtot rindas, taču bijis spiests atzīt, ka izmaiņas saistītas ar 28. jūlijā notikušo nemiernieku ģenerāļa Abdelfatāha Junusa slepkavību, kurā aizdomās tiek turēti paši nemiernieki.
M. Abdeldžalila paziņojumā norādīts, ka visi 14 valdības locekļi zaudējuši savas pilnvaras un pašlaik nemiernieku premjers Mahmūds Džibrils nodarbojoties ar jaunas valdības veidošanu. «Ļoti iespējams, ka tajā tiks uzaicināti arī pašreizējās valdības locekļi, taču mums jāatzīst, ka šī valdība nebija uzdevumu augstumos, izmeklējot A. Junusa slepkavību,» sarunā ar AP sacījis nemiernieku līdera oficiālais pārstāvis.
Bijušais Lībijas iekšlietu ministrs un Muammara Kadāfi tuvs sabiedrotais A. Junuss nemiernieku pusē pārgāja aprīlī un, pateicoties lielajai pieredzei, īsā laikā kļuva par viņu bruņoto spēku komandieri. Tomēr atsevišķiem grupējumiem radušās aizdomas, ka viņš turpina sadarboties ar M. Kadāfi, tādēļ ģenerālis uzaicināts uz Bengāzi sniegt paskaidrojumus. Tieši šī brauciena laikā viņš un divi viņa palīgi nogalināti, turklāt atradušies aculiecinieki, kuri apgalvo, ka slepkavību pastrādājuši kāda nemiernieku atzara locekļi. A. Junusa klans pieprasījis vainīgo atrašanu un sodīšanu, taču NTC valdība līdz šim bijusi bezspēcīga.
2011. gada 27. februārī izveidoto NTC tādā vai citādā veidā jau atzinušas vairāk nekā 30 pasaules valstis, turklāt virkne rietumvalstu (Francija, Lielbritānija, ASV) to uzskata par Lībijas likumīgo valdību, atgādina Reuters. Tomēr zināmu samulsumu rietumvalstu galvaspilsētās rada fakts, ka nav īsti saprotams, kādi grupējumi ir atzīti – zem NTC karoga apvienojušās vairāk nekā 40 organizācijas, to skaitā izteikti antirietumnieciskas radikālo islāmistu grupas. Turklāt arī tas nav viss – ir vēl virkne bruņotu grupējumu, kas vispār nevienam nepakļaujas.
«Manā dzimtajā pusē ir grupējumi, kas aizsargā apkaimi. Tie nav oficiāli organizēti, taču tiem ir ieroči. Pašlaik Lībijā ikviens var tikt pie ieročiem un uzsākt cīņu,» sarunā ar Reuters stāstījis kāds nemiernieku komandieris. Viņš atzinis, ka daži stihiski izveidojušies grupējumi dodas uz fronti, lai nemiernieku rindās cīnītos pret M. Kadāfi spēkiem, citi apsargā savus dzimtos ciematus, bet ir arī tādi, kas nodarbojas ar bandītismu un laupīšanām.
Dažādajiem grupējumiem ir arī dažāda ideoloģija, un brīžam pat īsti nav iespējams saprast, par ko tie cīnās. Piemēram, tikai pēc tam, kad grupējuma Nedaa Libya kaujinieki piedalījušies uzbrukumā cietumam, no kura atbrīvoti ieslodzītie M. Kadāfi piekritēji, nemiernieku vadība sapratusi, ka šis grupējums karo varasiestāžu pusē – līdz tam tas uzskatīts par sabiedroto.
Pašlaik ir zināma neskaidrība ar islāmistu kaujinieku grupām. M. Kadāfi dēls Saifs el Islāms pagājušonedēļ intervijā laikrakstam The New York Times apgalvoja, ka valdības spēki panākuši vienošanos ar islāmistiem, kas līdz šim karoja nemiernieku pusē. Par kontaktiem ar M. Kadāfi režīmu stāstījis arī viens no islāmistu kaujinieku līderiem Alī Sallabi, kurš īpaši uzsvēris, ka viņa vadībā esošajiem grupējumiem «neviens neko pavēlēt nevar» un tie karo «paši par sevi». Nemierniekiem simpatizējošie Lībijas iedzīvotāji pat izsaka aizdomas, ka M. Kadāfi režīmam izdevies NTC rindās iefiltrēt sev uzticamus spēkus, piekto kolonnu, kas tikai gaida izdevīgu brīdi, lai atklātu savu īsto seju.