"Mūsu raķetes sasniegs Eiropu,” Irāna draud uzbrukt ASV militārajām bāzēm Eiropā

Irāna varētu paplašināt iespējamo triecienu ģeogrāfiju un uzbrukt ASV militārajiem objektiem Eiropā, ja Savienotās Valstis atsāks militāro operāciju pret šo valsti. Starp potenciālajiem mērķiem minētas militārās bāzes Lielbritānijā, Itālijā, Portugālē un Vācijā. Tomēr Irānas raķešu faktiskā darbības distance joprojām tiek vērtēta atšķirīgi.

Par iespējamo uzbrukumu Eiropā izteicies Irānas parlamenta deputāts un bijušais ārlietu ministrs Manučehs Motaki, vēsta “Unian”.

Pēc politiķa teiktā, Irānas augstākā līdera Modžtabas Hameneji nesenais rīkojums atbildēt uz jebkādiem draudiem neatkarīgi no ģeogrāfiskajiem ierobežojumiem paredz iespēju uzbrukt mērķiem arī tālu ārpus Tuvajiem Austrumiem.

"Ārpus reģiona - tas nozīmē vietas, kuras tiek izmantotas pret mums. Un, ja runājam par ģeogrāfisko ierobežojumu neesamību, tad jā - mūsu raķetes sasniegs Eiropu,” paziņojis Motaki.

Viņš arī brīdinājis, ka Eiropas valstis var kļūt par Teherānas mērķiem, ja tās ļaus ASV militārajiem spēkiem izmantot savu teritoriju operācijām pret Irānu.

Starp valstīm, kuru militārie objekti varētu tikt uzskatīti par ASV atbalsta infrastruktūru, Irānas pārstāvji nosaukuši Lielbritāniju, Itāliju, Portugāli un Vāciju.

Modžtaba Hameneji licis armijai neierobežot iespējamo atbildes triecienu ģeogrāfiju

Atgādinām, ka 31. oktobrī Irānas augstākais līderis Modžtaba Hameneji deva militārajai vadībai jaunus stratēģiskos norādījumus - viņš pieprasīja nodrošināt tūlītēju un efektīvu atbildi uz jebkuru jaunu uzbrukumu valstij neatkarīgi no tā, kur tas noticis.

Kā vēsta "Al Jazeera”, attiecīgo paziņojumu publiskojis augstākā līdera birojs. Tajā uzsvērta nepieciešamība maksimāli atturēt potenciālos pretiniekus.

Militārajai vadībai arī uzdots pārskatīt iespējamo mērķu sarakstu. Tajā paredzēts iekļaut gan materiālus, gan nemateriālus objektus, kurus Irāna saista ar ASV un Izraēlas interesēm.

Paziņojums izskanējis laikā, kad pieaug bažas par plašāku karadarbības atsākšanos. Vašingtona un Teherāna apmainās ar draudiem, vienlaikus starpniekiem cenšoties atjaunot sarunu procesu. Diplomātiskajos centienos iesaistījušās arī Katara un Pakistāna.

Atsevišķs jautājums ir Irānas raķešu arsenāla reālās iespējas - ilgu laiku Teherāna apgalvojusi, ka tās raķešu darbības rādiuss nepārsniedz aptuveni 2000 kilometru. Ar šādu attālumu pietiek, lai sasniegtu mērķus Tuvajos Austrumos, taču tas neļautu aizsniegt lielu daļu Rietumeiropas.

Pēc Hameneji paziņojuma Irānas medijos sākušās diskusijas par iespējamu valsts raķešu politikas maiņu.

Tomēr militārais analītiķis Džeremijs Binijs no aizsardzības un drošības informācijas uzņēmuma "Janes” aicina nesteigties ar secinājumiem. Viņš norāda, ka raķetes darbības rādiusu iespējams palielināt, samazinot tās kaujas galviņas masu, taču tas vēl nenozīmē, ka Teherāna jau pieņēmusi lēmumu palielināt visu savu raķešu darbības attālumu.

Analītiķis īpaši izcēlis Irānas raķeti "Khorramshahr”. Noteiktā konfigurācijā tās darbības rādiuss varētu sasniegt 3000 kilometru. Šāds attālums paplašinātu potenciāli sasniedzamo teritoriju, tomēr pats par sevi vēl neapstiprina, ka Irāna spētu uzbrukt lielākajai daļai Rietumeiropas valstu.

Pirmdien, 2. novembrī, ASV veica triecienu Irānai piederošajai Kešmas salai pie Hormuza šauruma. Tas bija kārtējais no ierobežotajiem uzbrukumiem, kurus Vašingtona pēdējo nedēļu laikā slepeni veikusi pret Irānu.