"Politico": Trampa sakāve vēlēšanās var smagi atsaukties uz Eiropu

Ja republikāņi zaudēs ASV Kongresa starpvēlēšanās, Donalds Tramps varētu vērst savu neapmierinātību pret NATO, vēl vairāk samazinot amerikāņu militāro klātbūtni Eiropā un ierobežojot alianses finansējumu. Eiropas sabiedrotie jau gatavojas sliktākajam scenārijam, raksta izdevums “Politico”, atsaucoties uz pieciem NATO diplomātiem.

Saskaroties ar Kongresa ierobežojumiem iekšpolitikas jautājumos, Tramps kā ASV bruņoto spēku virspavēlnieks varētu mēģināt nostiprināt savu politisko mantojumu ārpolitikā, kur viņam ir daudz plašākas rīcības iespējas. Trīs diplomātu vērtējumā tas varētu nozīmēt vēl vairāku tūkstošu amerikāņu karavīru izvešanu no Eiropas.

“Parasti prezidenti, kuriem līdz pilnvaru termiņa beigām atlikuši pēdējie mēneši, sāk vai nu izgāzt uz āru uzkrāto neapmierinātību, vai arī iesaistīties ārpolitiskos piedzīvojumos,” norādīja kādas Eiropas valsts aizsardzības jomas augsta ranga amatpersona. Viņaprāt, uzbrukumi NATO ir neatņemama Trampa pasaules uzskata sastāvdaļa.

Tiek prognozēts, ka demokrāti varētu iegūt kontroli pār Pārstāvju palātu un, iespējams, arī Senātu. Tikmēr Trampa personīgais popularitātes reitings ir noslīdējis līdz zemākajam līmenim kopš tā mērījumu sākšanas.

“Viņš varētu būt ļoti dusmīgs. Un, ja tā notiks, viņa reakcija būs ārkārtīgi asa,” sacīja viens no NATO diplomātiem.

Bažu centrā ir gaidāmā ASV karavīru skaita pārskatīšana Eiropā, kuras rezultāti gaidāmi līdz decembrim. Trīs diplomāti uzskata, ka gadījumā, ja Tramps saskarsies ar šķēršļiem savas iekšpolitiskās darba kārtības īstenošanā, viņš varētu ievērojami paplašināt karaspēka izvešanas apmērus, lai saliedētu ap sevi savus atbalstītājus.

Diplomātu vērtējumā Tramps varētu arī samazināt ASV iemaksas alianses kopējā budžetā, ierobežot NATO atbalstīto ieroču iepirkumu programmu Ukrainai PURL, kā arī vēl vairāk nostiprināt saites ar Krieviju.

Teorētiski demokrātu vairākums gan Pārstāvju palātā, gan Senātā varētu ierobežot Trampa rīcības brīvību, tostarp ārpolitikas un aizsardzības jautājumos, tomēr ASV likumdošana pašlaik nosaka, ka Eiropā jāatrodas vismaz 76 000 amerikāņu karavīru.

Analītiskā centra “Defense Priorities” vecākā pētniece Dženifera Kavana norādīja, ka Trampa administrācija regulāri ignorē Kongresa norādījumus par finansējuma izlietojumu, novirzot līdzekļus pasākumiem, kurus likumdevēji nav apstiprinājuši.

Viņa uzsvēra, ka gadījumā, ja Tramps nolemtu ievērojami samazināt ASV militāro klātbūtni Eiropā, Eiropas valstīm būtu ārkārtīgi grūti kompensēt zaudētās militārās spējas.

Runa ir par tādām jomām kā elektroniskā karadarbība, pretgaisa aizsardzība, izlūkošana un novērošana, degvielas uzpilde lidaparātiem gaisā, kā arī atsevišķi loģistikas nodrošinājuma veidi.

Tomēr ne visi NATO sabiedrotie piekrīt pesimistiskajām prognozēm par Trampa iespējamo triecienu aliansei - kāds NATO diplomāts norādīja, ka ticamu prognožu veidošanai nepieciešams pieņemt, ka lēmumu pieņēmējs rīkojas racionāli.

“Es nedomāju, ka pašreizējais ASV prezidents pieder pie šīs kategorijas,” viņš piebilda.

Trampa administrācija jau vairākus mēnešus gatavojas iespējai pārvaldīt ASV, apejot Kongresu, ja vēlēšanās uzvarēs demokrāti.

Kopš aprīļa augsta ranga amatpersonas sadarbojas ar Baltā nama juridisko biroju, lai noteiktu, kādus izpildvaras lēmumus Tramps varētu pieņemt bez Kongresa piekrišanas. Tie skar imigrācijas politiku, tarifus, mājokļu izmaksas un federālos izdevumus.

Ja demokrāti iegūs kontroli pār Kongresu, viņiem būs iespēja sākt izmeklēšanas par Trampa darbību, bloķēt likumprojektus un ierobežot viņa ieceres attiecībā uz valsts budžeta izdevumiem, tomēr arī šādā gadījumā Tramps saglabās plašas izpildvaras pilnvaras tirdzniecības, ārpolitikas un federālās pārvaldes jautājumos.