Atklāta patiesība par Nostradamu

Ir pagājuši pieci gadsimti, kopš Nostradams uzrakstīja savus slavenos pareģojumus, kurus daudzi cilvēki joprojām uzskata par iespējamiem, raksta "Daily Digest".

Tomēr Nostradams, kura īstais vārds bija Mišels de Nostredame, nebija zīlnieks, bet gan franču aptiekārs un ārsts, kurš dzimis 1503. gadā Senremī de Provansā un kurš vēsturē iegāja ar grāmatas "Les Prophéties" ("Pravietojumi") sarakstīšanu, kurā viņš it kā paredzēja nākotni.

Viņš piedzima turīgā ebreju ģimenē, kas bija pievērsusies katolicismam. Kā informē "National Geographic", viņa tēvs strādāja par notāru un tirgotāju, bet māte bija pazīstama ārsta no Senremī de Provansas meita un nāca no senas, izcilas ārstu un astronomu dzimtas.

Nostradams divas reizes mācījās universitātē, lai kļūtu par ārstu, taču viņam tas neizdevās. Vispirms viņš mācījās Avinjonas universitātē, kuru viņam nācās pamest pēc tās slēgšanas mēra uzliesmojuma dēļ; pēc tam viņš devās uz Monpeljē universitāti, no kuras tika izslēgts par farmaceita profesijas praktizēšanu, kas tolaik bija aizliegta ar universitātes statūtiem.

Tomēr galu galā viņš praktizēja medicīnu un tika sabiedrībā atzīts kā ārsts. Viņa darbs balstījās empīriskā pieredzē, savukārt viņa akadēmiskais statuss joprojām ir vēsturnieku diskusiju objekts.

Viņš kļuva slavens Francijas dienvidos ar darbu cīņā pret mēri. Tolaik revolucionāri bija viņa ieteikumi ievērot higiēnu un veselīgu dzīvesveidu, nevis lietot brīnumlīdzekļus vai veikt asins nolaišanu.

Pateicoties šai slavai, viņš galu galā pacēlās profesijas virsotnē: 1564. gadā viņš kļuva par padomnieku un karalisko ārstu Francijas galmā, ko iecēla karalis Kārlis IX pēc tikšanās ar karaļa māti, karalieni Katrīnu Mediči.

Nostradams apprecējās divas reizes. Pirmo reizi tas notika 1531. gadā, lai gan viņa laulība ilga tikai trīs gadus, jo gan viņa sieva, gan divi bērni, kas viņam bija kopīgi ar sievu, nomira buboņu mēra dēļ.

Sešpadsmit gadus vēlāk, 1547. gadā, pēc šīs briesmīgās personīgās traģēdijas viņš apprecējās ar Annu Ponsardu, bagātu atraitni no Salondeprovansas reģiona, kur Nostradams bija pārcēlies neilgi pirms tam. Kopā ar Annu pasaulē nāca vēl seši bērni - trīs zēni un trīs meitenes.

Laikā starp otro laulību un kļūšanu par karalisko ārstu, gūstot slavu medicīnā, Nostradams strādāja arī par astrologu bagātiem klientiem, tostarp Katrīnai Mediči, kas, iespējams, bija galvenais iemesls viņa vēlākajai iecelšanai karaliskajā galmā.

Viņš arī sāka rakstīt virkni almanahu, gūstot lielus panākumus, sākot ar 1550. gadu sākumu, kas pamudināja viņu veidot savu paliekošo darbu “Les Prophéties”, kas tika publicēts 1555. gadā, 942 poētisku četrrinžu krājumu, kurā viņš paredzēja nākotnes notikumus.

Saskaņā ar "National Geographic" datiem, viņa slava kā gaišreģim un astrologam strauji pieauga, kad viņš tajā pašā 1555. gadā paredzēja, ka kaujā kritīs “jauns lauva”; četrus gadus vēlāk, 1559. gadā, Henrijs II nomira no brūces, ko guva bruņinieku turnīra laikā. Svarīgākais bija tas, ka lauvas attēls Nostradama paredzējumā bija tieši saistīts ar monarha ģerboni.

Kā savā sarunā norāda vēsturniece Mišela Pfefere no Oksfordas universitātes, astroloģija un zīlēšana tajā laikā bija izplatītas prakses, taču šis notikums tolaik bija īpaši šokējošs, un pēc Henrija II nāves gan viņa sieva Katrīna Mediči, gan dēls Čārlzs apmeklēja Nostradamu, kurus piesaistīja viņa it kā zīlēšanas spējas.

Nostradams visu atlikušo mūžu saņēma asu kritiku gan no katoļiem, gan protestantiem, taču tas nekad neatturēja viņu no pseidozinātnisku metožu, tostarp alķīmijas un astroloģijas, izmantošanas vai savu pareģojumu rakstīšanas.

Daudzus gadus iepriekš, 1538. gadā, franču zīlnieks tika atvests pie franču inkvizitoriem, apsūdzēts ķecerībā par reliģiskas statujas kvalitātes kritizēšanu (apsūdzībā, par kuru viņš tika attaisnots), un 1561. gadā viņš tika arestēts un uz īsu laiku ieslodzīts par almanaha publicēšanu bez Baznīcas atļaujas.

Pēc dažu vēsturnieku domām, bailes no inkvizīcijas tiesas un nosodījuma, iespējams, padarīja viņa pravietojumus, kas rakstīti poētiskos tekstos, ārkārtīgi noslēpumainus, pilnus ar mīklainām frāzēm, daudzām metaforām un grieķu un latīņu vārdiem.

Nostradama dzīves laikā viņa slavu nostiprināja viņa pareģojums par Henriju II, taču gadus vēlāk parādījās līdzīgi gadījumi, kas ļāva viņa pareģojumiem saglabāties un palikt aktuāliem daudziem viņa sekotājiem pat mūsdienās.

Labs piemērs tam bija Kārļa I sodīšana par nodevību 1649. gadā, kas izraisīja pilsoņu karu Anglijā, un Lielo Londonas ugunsgrēku 1666. gadā, kas atgādināja viņa pareģojumus ap 1558. gadu, ka "Londonas Senāts nogalinās savu karali" un ka Lielbritānijas galvaspilsēta "pēc trīsdesmit un divdesmit sešiem gadiem tiks izdedzināta uguns lodēs".

Kopš tā laika daudzi vēsturiski notikumi ir saistīti ar Nostradama pareģojumiem: Franču revolūcija (precēts pāris, kas atbrīvos vētru, uguni un asinis), Napoleona nākšana pie varas (imperators, kas dārgi maksās impērijai) vai Hitlera nākšana pie varas (visas cilvēces lielais ienaidnieks).

Nostradams nomira 1566. gada 2. jūlijā no plaušu tūskas, ko izraisīja smaga podagra, taču viņa teksti joprojām ir aktuāli arī mūsdienās, radot cilvēkos bailes un cerības visā pasaulē.