ES stājušies spēkā jauni noteikumi: pat par nevainīgu publikāciju internetā var sodīt ar 15 miljoniem eiro

Vai turpmāk katra ar mākslīgo intelektu apstrādāta fotogrāfija būs jāmarķē? Vai par sociālajos tīklos ievietotu MI attēlu var saņemt miljoniem eiro lielu sodu? No 2026. gada 2. augusta Eiropas Savienībā piemēro jaunas prasības mākslīgā intelekta radīta satura caurspīdīgumam, tomēr tas nenozīmē, ka ikvienam lietotājam pie katras ar MI palīdzību veidotas publikācijas būs jāpievieno brīdinājums, skaidro “Postimees.ee”.

Jaunie noteikumi izriet no ES Mākslīgā intelekta akta 50. panta, kas paredz atšķirīgus pienākumus tehnoloģiju izstrādātājiem un cilvēkiem vai uzņēmumiem, kuri ar MI palīdzību rada un publicē saturu.

Svarīgākais - prasības ir atkarīgas no satura veida, tā izmantošanas mērķa un personas, kas to publicē.

Vai tagad jāmarķē katra ar MI apstrādāta fotogrāfija?

Nē. Parasta attēla retušēšana, filtra izmantošana vai teksta pareizrakstības labošana ar mākslīgā intelekta palīdzību automātiski nenozīmē, ka publikācija jāmarķē.

Īpaša uzmanība pievērsta tā dēvētajiem dziļviltojumiem jeb deepfake - mākslīgi radītiem vai pārveidotiem attēliem, audio un video, kas var tikt uztverti kā īsti.

Piemēram, ja ar MI izveidots video, kurā politiķis it kā pasaka vārdus, ko patiesībā nekad nav teicis, vai cilvēks redzams notikumā, kurā nav piedalījies, auditorija ir jāinformē par šāda satura mākslīgo izcelsmi.

Atsevišķas prasības attiecas arī uz MI radītiem vai būtiski pārveidotiem tekstiem par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem, ja tie tiek publicēti sabiedrības informēšanai. Tomēr pastāv izņēmums materiāliem, kas izgājuši cilvēka veiktu pārbaudi vai redakcionālo kontroli un tiek publicēti konkrēta medija vai personas redakcionālā atbildībā.

Kādi sodi draud par noteikumu pārkāpšanu?

Mākslīgā intelekta akts paredz, ka par noteiktu pienākumu neievērošanu var piemērot sodu līdz 15 miljoniem eiro vai līdz trim procentiem no uzņēmuma kopējā pasaules gada apgrozījuma - atkarībā no tā, kura summa ir lielāka.

Tomēr tas nenozīmē, ka ikviens sociālo tīklu lietotājs, kurš aizmirsīs norādīt, ka attēls veidots ar MI, automātiski saņems miljonu eiro lielu sodu. Sodu apmērs ir atkarīgs no pārkāpuma rakstura, smaguma, ilguma un iespējamām sekām, turklāt tiek ņemts vērā arī uzņēmuma lielums un pārkāpuma apstākļi.

Noteikumi paredz arī atšķirīgus pienākumus MI sistēmu izstrādātājiem. Piemēram, tiem jānodrošina, lai mākslīgi radīto saturu būtu iespējams atpazīt ar mašīnlasāmu marķējumu. Atsevišķiem MI risinājumiem, kas tirgū bija pieejami jau pirms 2026. gada 2. augusta, šī prasība jāizpilda līdz 2. decembrim.

Kurš uzraudzīs noteikumu ievērošanu Latvijā?

Latvijā Mākslīgā intelekta akta prasību uzraudzība ir sadalīta starp vairākām institūcijām. Datu valsts inspekcija uzrauga jautājumus, kas saistīti ar personas datu apstrādi un MI akta piemērošanu tās kompetences jomā. Savukārt citus jautājumus atbilstoši savai atbildības jomai uzrauga attiecīgās tirgus uzraudzības iestādes. Pamattiesību aizsardzības jautājumos iesaistīts arī Tiesībsargs.

Ko tas nozīmē parastam interneta lietotājam?

Ikdienas lietotājam nav jāuztraucas par katru ar mākslīgo intelektu uzlabotu fotogrāfiju vai sociālajos tīklos ievietotu apsveikumu, taču, ja tiek publicēts reālistisks, mākslīgi radīts video vai attēls, kas var maldināt cilvēkus par kāda cilvēka rīcību vai notikumiem, tā mākslīgā izcelsme ir jāatklāj.

Jauno prasību galvenais mērķis nav aizliegt mākslīgā intelekta izmantošanu, bet gan mazināt maldināšanas risku un palīdzēt cilvēkiem saprast, vai viņu redzētais ir īsts vai radīts ar tehnoloģiju palīdzību.