Polijā politiskā krīze; prezidents Karols Navrockis notiekošo sauc par valsts apvērsumu [papildināts]

Polijā saasinājusies politiskā krīze, vēsta lsm.lv.

Konstitucionālās tiesas tiesneši uz mēnesi apturējuši tribunāla prezidenta Bogdana Švečkovska un viceprezidenta Bartolomeja Sohaņska pilnvaras. Premjerministrs Donalds Tusks norādīja, ka šādi tiek atjaunota likuma vara valstī. Savukārt Valsts prezidents Karols Navrockis un opozīcijā esošā partija "Likums un Taisnīgums" notiekošo sauc par valsts apvērsumu. Valstī pēc notikušā izvērsušies protesti.

Jāpiebilst, ka Polijas Konstitucionālajai tiesai ir ārkārtīgi nozīmīga loma valdības pieņemto lēmumu apstiprināšanā.

Jau ziņots, ka Varšavā pie Polijas Konstitucionālā tribunāla cilvēki protestēja pret valdības lēmumu atstādināt augstākās tiesas priekšsēdētāju.

Kritiķi Polijā un Eiropas Savienībā (ES) apsūdz opozīcijā esošo partiju "Likums un taisnīgums" (PiS), kas atradās pie varas Polijā no 2015. līdz 2023. gadam, par politiskās kontroles uzspiešanu galvenajām tiesu iestādēm, tostarp Konstitucionālajam tribunālam.

Premjerministra Donalda Tuska valdība nāca pie varas 2023. gadā, solot atjaunot tiesu varas neatkarību. Taču šos valdības centienus bloķējuši prezidenti, kas atbalsta PiS, tostarp Navrockis.

Informācija par Konstitucionālā tribunāla priekšsēdētāja Bogdana Sveņčkovska atstādināšanu piektdien tika publicēta tiesas tīmekļa vietnē, kas drīz pēc tam kļuva nepieejama.

Sveņčkovskis kļuva par Konstitucionālā tribunāla priekšsēdētāju PiS valdības laikā, un Tusks viņam pārmetis, ka viņš kavē parlamentārā vairākuma ievēlēto tiesnešu stāšanos amatā.

Tusks augustā, runājot par Konstitucionālā tribunāla nākotni, teica, ka valdībai ir plāns nodrošināt, lai tiesā atkal strādātu likumīgi iecelti tiesneši.

Papildināts 13:19.

Polijas prezidents Karols Navrockis pēc aizvadītās nakts protestiem Varšavā pie Konstitucionālā tribunāla ēkas aicināja parlamentā pārstāvētās partijas uz krīzes sarunām.

"Šajā naktī tika pieredzēts Polijas Republikas konstitucionālās kārtības pārkāpums un ar spēku tika pārņemta valsts konstitucionālā institūcija," Navrockis sacīja pie tribunāla ēkas.

Draudu dēļ, kas radušies Polijas iekšējai drošībai, nepieciešamas sarunas, lai "stabilizētu politisko situāciju un atjaunotu konstitucionālo kārtību", pauda prezidents.

Navrockis pameta tiesu ap plkst. 5 no rīta. Apspriedes plānotas sestdien.

Anna Korvina-Pjotrovska, viena no pieciem parlamenta ievēlētajiem tribunāla tiesnešiem, kuru amata zvērestu Navrockis atteicies pieņemt, piektdien uz mēnesi atstādināja no amata tribunāla prezidentu Bogdanu Svenčkovski un viņa vietnieku. Būdama tiesnese ar ilgāko darba stāžu, viņa pēc tam pati pārņēma tribunāla vadību.

Laikā no 2015. līdz 2023. gadam pie varas Polijā bija nacionāli konservatīvā partija "Likums un taisnīgums" (PiS), kas tiesas sastāvu aizpildīja ar tiesnešiem, kurus uzskatīja par partijai lojāliem.

No pašreizējā parlamenta ievēlētajiem astoņiem tiesnešiem PiS nometnei tuvais Navrockis pieņēmis tikai triju amata zvērestu.

Svenčkovskis ir aizliedzis pārējiem pieciem izskatīt lietas.

Piektdienas vakarā teritorijā pie tiesas ēkas tika izvietota policija, pēc tam kad Korvina-Pjotrovska bija brīdinājusi par draudiem tiesnešu un darbinieku drošībai.

Pie tribunāla teritorijas līdzās žogam pulcējās protestētāji, un daži mēģināja ar spēku iekļūt tiesas teritorijā.

Navrockis, kas jau bija ceļā uz Senegālu, atgriezās Varšavā un devās uz tribunālu.

Video, ko publicējis Macejs Bereks, viens no tiesnešiem, kurus Navrockis neatzīst, redzams, kā prezidents izkļūst cauri cilvēku pūlim.

Bereks apgalvoja, ka Navrockis esot "fiziski uzbrucis" Korvinai-Pjotrovskai un citiem tiesnešiem. "Prezidents izvēlējās fiziskas konfrontācijas ceļu," viņš pauda.

Tieslietu ministrs Valdemārs Žureks, kas vienlaikus ir arī ģenerālprokurors, paziņoja, ka uz tribunālu ir nosūtīts prokurors.

"Ir nepieņemami, ka persona, kam ir imunitāte, ielaužas ēkā un uzbrūk tiesnešiem," viņš teica televīzijas kanālam TVN24.

"Tiesiskuma atjaunošana ir mūsu pienākums," platformā "X" norādīja premjerministrs Donalds Tusks, uzsverot, ka šis process "prasa izlēmīgu rīcību".