Britu varasiestādes nespēj savaldīt nemieru cēlājus
Sestdien uzliesmojušie grautiņi no Lielbritānijas galvaspilsētas Londonas pārsviedušies arī uz citām pilsētām – jaunieši nebaidās pat gaišā dienas laikā laupīt un dedzināt veikalus, uzbrukt policistiem un ugunsdzēsējiem.
Kaut gan daļa sabiedrības pieprasa nekārtību cēlāju nomierināšanā iesaistīt armiju, Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons, kas pārtraucis atvaļinājumu un atgriezies Londonā, cer, ka nekārtības apslāpēt izdosies policistiem. Atvaļinājumu nāksies pārtraukt arī britu parlamenta deputātiem – uz ceturtdienu izsludināta parlamenta ārkārtas sēde, kurā tiks apspriests notiekošais.
«Cilvēki var nešaubīties, ka mēs darīsim visu nepieciešamo, lai atjaunotu kārtību Lielbritānijas pilsētu ielās,» vakar žurnālistiem apgalvoja D. Kamerons. Laikā, kad viņš pie Dauningstrītas rezidences teica šos vārdus, daudzviet vēl gruzdēja uguns nekārtību cēlāju aizdedzinātajās ēkās, bet jauniešu bandas jau izgāja pilsētu ielās, lai turpinātu uzbrukumus transporta līdzekļiem, veikaliem un iestādēm. «Izskatās, ka visi ir pilnīgi norāvušies no ķēdes, man pat liekas, ka viņi ir prātā jukuši zombiji,» notiekošo komentējusi kāda Liverpūles iedzīvotāja.
D. Kamerons, gluži tāpat kā iepriekš iekšlietu ministre Terēze Meja, uzsvēris, ka nekārtībām nav nekāda sociāla pamata. «Tie visi ir skaidri un neapšaubāmi kriminālnoziegumi,» viņš paziņojis. Tomēr gan Euronews, gan AP norāda – lai gan liela daļa jauniešu tiešām izgājuši ielās, lai gūtu asas izjūtas, ir arī tādi, kurus vada ideoloģiski motīvi. Par to liecina ieraksti sociālajos tīklos, piemēram, Facebook, arī mikroblogu vietnē Twitter. Tie pierāda, ka starp atsevišķiem nemieru cēlājiem notiek aktīva sazināšanās un darbības koordinēšana. Viens no parlamenta deputātiem pat aicinājis Blackberry deaktivizēt savu ziņojumu servisu, jo kļuvis zināms, ka to aktīvi izmanto nemieru cēlāji.
AP vēsta, ka daži grautiņu dalībnieki atklāti paziņojuši, ka tas ir viņu protests pret valdības ieplānotajiem taupības pasākumiem – plāniem samazināt sociālos izdevumus. Tiesa, cik nopietni ir šādi apgalvojumi, grūti spriest. «Tā ir strādnieku šķiras sacelšanās. Mēs pārdalām bagātības,» iznākot no izlaupīta saldumu veikala, sarunā ar AP lepni skaidrojis 28 gadus vecais Brins Filipss, kas sevi uzskata par anarhistu.
D. Kamerons paziņojis, ka naktī uz trešdienu Londonas ielās patrulēs ap 16 000 policistu – gandrīz trīsreiz vairāk, nekā bija izvietots pirmdienas vakarā. «Ir skaidrs, ka mums ielās vajag vairāk, daudz vairāk policistu un viņiem jārīkojas aktīvāk,» sacījis premjers, piebilstot, ka Londonā ieradīsies likuma sargi arī no citiem valsts reģioniem. Tiesa, jāņem vērā, ka nekārtības skārušas ne tikai Londonu – lieli grautiņi notikuši arī Birmingemā, Liverpūlē, Bristolē un citās Lielbritānijas pilsētās. Speciālisti brīdina, ka spēku koncentrēšana Londonā var novest pie tā, ka apdzīvotās vietas, no kurām likuma sargi devušies uz galvaspilsētu, var nonākt pilnīgā satracināto jauniešu grupējumu kontrolē.
Britu sabiedrība tikmēr uzskata, ka policija ir pārāk liberāla attieksmē pret grautiņu rīkotājiem. «Viņus varēja izklīdināt ar ūdensmetējiem, galu galā var taču iesaistīt arī armiju,» sarunā ar Sky News sacījusi kāda sieviete. Neizpratni pastiprinājuši Euronews
demonstrētie kadri, kuros redzams, kā vairāk nekā 10 policistu pilnā kaujas ietērpā nespēj savaldīt vienu jaunieti, kamēr bariņš viņa draugu stāv malā un smejas. Tiesa, vakar policija paziņojusi, ka ir gatava rīkoties aktīvāk un tai jau izdevies aizturēt vairāk nekā 525 grautiņu dalībniekus. Liela viņu daļa ir jaunāka par 21 gadu, apsūdzības laupīšanā izvirzītas pat kādam 11 gadus vecam zēnam. Likuma sargi īpaši uzsvēruši, ka nemieru cēlāju meklēšana netiks pārtraukta arī pēc tam, kad izdosies atjaunot kārtību – tātad no atbildības neviens neizbēgs.
Britu mediji atzinuši, ka šādus nemierus Londona nav pieredzējusi kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem, kad pilsētā uzliesmoja rasu naida motivētas nekārtības. Nemieru dēļ atcelta virkne izklaides un sporta pasākumu, arī Anglijas un Nīderlandes izlašu draudzības spēle futbolā. Bet 2012. gada Londonas olimpisko spēļu organizācijas komiteja pavēstījusi, ka tai nāksies pārskatīt nākamgad plānotos drošības pasākumus, lai izvairītos no līdzīgu notikumu atkārtošanās spēļu laikā.