“Vēl viena bīstama diena.” Makrons brīdina par jauniem nemieriem Francijā
Francija vēl nav atguvusies no vardarbīgajiem protestiem, bet jau gatavojas nākamajam pārbaudījumam. Prezidents Emanuels Makrons brīdinājis, ka 31. oktobrī gaidāmās demonstrācijas varētu kļūt bīstamas. Aizvadītajā sestdienā valstī aizturēti vairāk nekā 1400 cilvēku, un pat 70 000 drošības spēku darbinieku klātbūtne nenovērsa sadursmes vairākās pilsētās, vēsta aģentūra "Reuters".
“Paredzams, ka nākamā sestdiena būs vēl viena bīstama diena,” vizītē Marseļā sacīja Makrons. Prezidents atzina, ka varasiestādes nebija paredzējušas iepriekšējo demonstrāciju apmērus. Lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību, protestu maršrutus paredzēts novirzīt ārpus pilsētu centriem.
Protesti pret dzīves dārdzību Francijā izvērsušies plašākā neapmierinātības kustībā. Sākotnējās skolēnu prasības pēc lielāka finansējuma un vairāk skolotājiem papildinājušas strādājošo prasības palīdzēt segt augošos ikdienas izdevumus. Jaunieši vēlas arī izmaiņas uzņemšanā augstskolās, lielākas stipendijas un īres maksas iesaldēšanu valsts studentu mājokļos. AP News
Francijas laikraksts “Le Monde” vēsta, ka 24. oktobrī demonstrācijās visā valstī piedalījušies aptuveni 410 000 cilvēku pēc Iekšlietu ministrijas aplēsēm, savukārt arodbiedrība CGT paziņojusi par vairāk nekā 800 000 dalībnieku. Parīzē varasiestādes saskaitījušas 110 000 protestētāju, bet CGT — 250 000. Prasību centrā bija pirktspēja, sabiedrisko pakalpojumu aizsardzība un sociālais taisnīgums.
Lai gan lielākā daļa demonstrāciju norisinājās mierīgi, vairākās pilsētās izcēlās sadursmes. “Euronews” ziņoja par nekārtībām Parīzē, Marseļā, Lionā, Bordo, Tulūzā un Rennā. Francijas galvaspilsētā medija žurnālists novēroja, kā daļa protestētāju raidīja pirotehniku policistu virzienā, bet policija izmantoja asaru gāzi un ūdensmetēju. Euronews
Pastiprinātā drošības operācija bija atbilde uz 17. oktobra notikumiem, kad protestus pavadīja plaša vardarbība un laupīšanas. Aizvadītajā sestdienā svarīgu objektu apsardzē iesaistīja arī operācijas “Sentinelle” militārpersonas, ļaujot policijai vairāk spēku novirzīt sabiedriskās kārtības nodrošināšanai. Iekšlietu ministrs Lorāns Nuņess par nekārtību izraisīšanu apsūdzējis galēji kreisos un radikāli kreisos grupējumus.
Vienlaikus drošības pasākumi izraisījuši iebildumus par tiesībām protestēt. Kā vēsta "Associated Press", Parīzes gājiens tika novirzīts uz galvaspilsētas dienvidaustrumu malu, prom no centra, bet vairākās citās pilsētās demonstrācijas aizliedza. Arodbiedrības šos aizliegumus kritizējušas kā vārda brīvības ierobežošanu.
Makrons pirmdien solījis valdības pasākumus, lai atbildētu uz protestu pamatā esošajām pamatotajām prasībām. Tomēr varasiestādes rēķinās ar jauniem sarežģījumiem 31. oktobrī. Tikmēr CGT jau aicinājusi uz nākamo streiku un demonstrāciju dienu 5. novembrī - nekas neliecina, ka neapmierinātība Francijas ielās drīzumā apsīks.
