Igaunijas virusoloģe atklāj patiesību par notikušo Irkutskā: viss bijis citādāk, nekā plašsaziņas līdzekļos ziņots

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC), atsaucoties uz Krievijas oficiālajiem avotiem, ziņo, ka Irkutskas apgabalā nav reģistrēts neviens mēra gadījums un nav konstatēts arī negadījums laboratorijā. 28 gadus vecās laboratorijas darbinieces nāves cēlonis noteikts kā nezināmas izcelsmes pneimonija, raksta “postimees.ee”.

Igaunijas virusoloģe un Rīgikogu deputāte Irja Lutsāra uzskata, ka Eiropa, par laimi, nav pārmērīgi asi reaģējusi uz šo gadījumu.

Irja Lutsāra sociālajos tīklos norādījusi, ka, saskaņā ar ECDC sniegto informāciju, sieviete nomira no smagas pneimonijas, kuras izraisītājs nav noskaidrots.

Tomēr pēc laboratorijas darbinieces saslimšanas tika ieviesti stingri piesardzības pasākumi - aptuveni 200 cilvēku, kuri varēja būt kontaktā ar mirušo, nonāca medicīniskā uzraudzībā, bet daļa tika ievietota ārstniecības iestādēs.

Sākotnēji plašsaziņas līdzekļos izskanēja ziņas, ka sieviete, strādājot Irkutskas Pretmēra pētniecības institūtā, laboratorijā notikuša negadījuma dēļ varētu būt inficējusies ar plaušu mēri, tomēr šī informācija netika apstiprināta. Krievijas veselības aizsardzības iestādes paziņoja, ka nav konstatēts ne mēra gadījums, ne ar bīstamiem mikroorganismiem saistīts negadījums laboratorijā.

Kāpēc tika ieviesti tik stingri ierobežojumi?

Pēc Lutsāras teiktā, karantīna tika noteikta tāpēc, ka pretmēra institūta darbiniece bija saslimusi ar smagu pneimoniju. Ņemot vērā viņas darba specifiku, situācija radīja bažas par iespējamu saskari ar īpaši bīstamiem infekcijas izraisītājiem.

ECDC turpināja sekot notikumu attīstībai un pieprasīja papildu informāciju. Arī Pasaules Veselības organizācija (PVO) vērsās pie Krievijas varas iestādēm, lai pārbaudītu ziņas par iespējamo inficēšanos un laboratorijas negadījumu.

Krievijas puse informēja starptautiskās organizācijas, ka veiktajās pārbaudēs kontaktpersonām bīstami patogēni nav atrasti un medicīniskā novērošana ir pabeigta. Vienlaikus mirušās sievietes saslimšanas konkrētais izraisītājs joprojām nav noskaidrots.

Lutsāra uzskata, ka šis gadījums parādīja, cik svarīgi ir savlaicīgi sniegt uzticamu informāciju.

"Oficiālie ziņojumi no Krievijas pienāca novēloti, un līdz brīdim, kad tie tika saņemti, plašsaziņas līdzekļus jau bija pārpludinājusi informācija no dažādiem avotiem,” norādījusi virusoloģe.

Viņasprāt, Krievija nākotnē varētu radīt arī citas līdzīgas situācijas, kurās sākotnēji izplatās satraucošas ziņas, bet vēlāk tās tiek precizētas vai atspēkotas.

Lutsāra uzsvērusi, ka Eiropa, par laimi, nav izvēlējusies pārmērīgas reakcijas ceļu. Viņa gan norādījusi, ka dažās Krievijai draudzīgās valstīs reakcija bijusi citāda.

Vienlaikus šis gadījums, pēc viņas domām, nav veicinājis uzticēšanos Krievijai, jo Rietumos jau tā pastāv ievērojama neuzticība Maskavas sniegtajai informācijai.

Septembra beigās kļuva zināms, ka Šelehovas pilsētā Irkutskas apgabalā mirusi 28 gadus vecā Darja Šipilova, kura strādāja Irkutskas Pretmēra pētniecības institūtā.

Sākotnējie plašsaziņas līdzekļu ziņojumi vēstīja par iespējamu plaušu mēra infekciju pēc negadījuma laboratorijā, un šīs ziņas izraisīja satraukumu un veicināja ārkārtas epidemioloģisko pasākumu ieviešanu.

Tomēr vēlāk Krievijas varas iestādes informēja PVO un ECDC, ka laboratorijā nav konstatēts bioloģiskās drošības pārkāpums, bet sievietes nāves cēlonis noteikts kā nezināmas izcelsmes pneimonija. Arī pārbaudītajās kontaktpersonās bīstami infekcijas izraisītāji netika atrasti.

PVO norādījusi, ka nav konstatēti pierādījumi par infekcijas tālāku izplatīšanos saistībā ar šo gadījumu, tomēr, kamēr nav noskaidrots precīzs nāves cēlonis, situācija nav uzskatāma par pilnībā izskaidrotu.