Mājās var būt vairāk "ausu”, nekā domājat: eksperts nosauc negaidītas ierīces, kas var jūs noklausīties

Mūsu mājās ir daudz vairāk ierīču, kas spēj uztvert skaņu un potenciāli apdraudēt privātumu, nekā vairums cilvēku iedomājas. Tie nav tikai viedtālruņi — arī viedie televizori, skaļruņi un pat dažas sadzīves ierīces var radīt drošības riskus, brīdina kiberdrošības eksperts Mariuss Pareščus, kurš arī skaidro, kā pasargāt savus sociālo tīklu kontus un personisko informāciju, raksta “Lrytas.lt”.

Noklausīties var ne tikai telefons

Daudzi ir pamanījuši, ka pēc sarunas par kādu produktu telefonā pēkšņi parādās tieši šī produkta reklāmas - tas nereti rada aizdomas, ka ierīce nepārtraukti klausās mūsu sarunās.

Kiberdrošības eksperts Mariuss Pareščus norāda, ka apkārt ir daudz digitālo ierīču ar mikrofonu, kas var uztvert skaņu. Tomēr viņš uzsver, ka lietotņu galvenais mērķis parasti ir gūt peļņu no reklāmām, skatījumiem un klikšķiem.

Turklāt viedtālrunis nebūt nav vienīgā ierīce, kurai jāpievērš uzmanība.

Eksperts min vairākus piemērus:

• automašīnas, kurās var būt iebūvētas balss vadības un citas viedās funkcijas;
• viedie skaļruņi, kas gaida balss komandas;
• viedie televizori, kuriem var būt mikrofoni un kameras;
• televizoru tālvadības pultis, kurās dažkārt ir balss vadības funkcija.

Pēc eksperta teiktā, viņš savulaik esot redzējis pat parastu gludekli ar izsekošanas aprīkojumu. Šādas ierīces, kā viņš stāsta, esot sūtītas no Ķīnas uz Krieviju pārdošanai mazumtirdzniecībā.

Noziedznieki var izmantot pat jūsu vārdu

Kāpēc būtu jāsargā personas dati, ja cilvēkam šķiet, ka viņam nav nekā slēpjama?

Eksperts uz šo jautājumu atbild ar citu jautājumu: kas notiktu, ja kāds piesavinātos jūsu identitāti un jūsu vārdā pastrādātu noziegumu?

Ar šādu situāciju viņš esot saskāries pats. Kā stāsta Pareščus, viņa vārdā iepriekš tikuši pasūtīti pakalpojumi, tostarp satelītinternets, IP adreses un serveri. No viena servera Eiropā vēlāk izplatīti vīrusi un veiktas kiberuzbrukumu darbības.

Šādos gadījumos cilvēkam var nākties ne tikai cīnīties ar finansiāliem zaudējumiem, bet arī pierādīt, ka nelikumīgās darbības veicis kāds cits, izmantojot viņa identitāti.

Ar vienu īsziņu var zaudēt "Facebook" kontu

Sociālo tīklu konti ir kļuvuši par pievilcīgu mērķi krāpniekiem. Viens no izplatītākajiem paņēmieniem ir pikšķerēšana — krāpnieciska ziņa, kas mudina lietotāju atklāt savu paroli.

Piemēram, cilvēks saņem īsziņu, kurā apgalvots, ka kāds mēģina uzlauzt viņa "Facebook" kontu. Ziņā tiek aicināts pieslēgties un apstiprināt savu identitāti. Ja lietotājs nepārbauda sūtītāju un atver viltotu saiti, viņš pats var nodot savu paroli noziedzniekiem.

Pēc konta pārņemšanas krāpnieki var:

• mainīt paroli un atkopšanas e-pasta adresi;
• pārņemt pārvaldīto "Facebook" lapu kontroli;
• palaist reklāmas, par kurām nauda tiek iekasēta no piesaistītās maksājumu kartes;
• liegt sākotnējam īpašniekam piekļuvi kontam.

Eksperts brīdina, ka konta atgūšana var būt sarežģīta un dārga. Viņš min gadījumus, kad par "Facebook" konta atjaunošanu cilvēki samaksājuši pat 7000 eiro, taču arī speciālisti nevar garantēt, ka piekļuvi izdosies atgūt.

Kā aizsargāt savus kontus?

Eksperts iesaka izvēlēties garas, grūti uzminamas paroles — vismaz 12 rakstzīmes, izmantojot lielos un mazos burtus, ciparus un speciālās rakstzīmes.

Vēl svarīgāk ir aktivizēt divu faktoru autentifikāciju. Tā nozīmē, ka ar paroli vien nepietiek, lai pieslēgtos kontam — nepieciešams arī otrs identitātes apstiprinājums. Ja iespējams, īpaši droša izvēle ir fiziska drošības atslēga.

Tāpat nevajadzētu akli uzticēties īsziņām vai e-pastiem, kuros tiek apgalvots, ka konts ir apdraudēts. Ja rodas šaubas, drošāk ir atvērt attiecīgo pakalpojumu pašam, izmantojot oficiālo lietotni vai vietni, nevis spiest uz saites ziņā.

Ko nevajadzētu publicēt sociālajos tīklos?

Privātuma apdraudējums neaprobežojas tikai ar digitālajām ierīcēm - arī paša cilvēka publicētā informācija var atklāt vairāk, nekā viņš vēlas.

Eksperts iesaka sociālajos tīklos nepublicēt attēlus, kuros redzama mājas adrese vai cita informācija, kas ļautu noteikt precīzu dzīvesvietu.

Īpaši svarīgi ir uzmanīties ar ceļojumu fotogrāfijām un ierakstiem. Ja cilvēks publiski paziņo, ka vairākas dienas būs prom no mājām, šī informācija var nonākt arī pie zagļiem.

Tāpēc, ja ceļojums nav daļa no jūsu profesionālās darbības, drošāk ir dalīties ar fotogrāfijām pēc atgriešanās, nevis reāllaikā.

Arī mākslīgajam intelektam nevajadzētu uzticēt visu

Arvien vairāk cilvēku izmanto mākslīgā intelekta rīkus gan darbā, gan ikdienā, tomēr eksperts aicina būt uzmanīgiem, ievadot tajos personisku informāciju.

Īpaši nevajadzētu kopīgot paroles, finanšu piekļuves datus un citu konfidenciālu informāciju. Pārdomāti jāizturas arī pret veselības datiem, emocionāliem pārdzīvojumiem un citu sensitīvu informāciju.

Tas nenozīmē, ka visi mākslīgā intelekta rīki automātiski publisko lietotāju sarunas, taču datu apstrādes noteikumi dažādiem pakalpojumiem atšķiras, tāpēc pirms sensitīvas informācijas ievadīšanas ir vērts pārbaudīt konkrētā rīka privātuma iestatījumus un nosacījumus.

Privātums sākas ar ikdienas paradumiem

Lai mazinātu riskus, nav jāatsakās no viedierīcēm - daudz svarīgāk ir saprast, kādas funkcijas tām ir, un izmantot tās apdomīgi.

Pārbaudiet, kurām lietotnēm ir piekļuve mikrofonam un kamerai, izslēdziet balss vadības funkcijas, kuras neizmantojat, un regulāri pārskatiet savu kontu drošības iestatījumus. Neatveriet aizdomīgas saites un nepublicējiet informāciju, kas svešiniekiem var palīdzēt noteikt jūsu dzīvesvietu vai ikdienas gaitas.

Digitālajā laikmetā privātuma aizsardzība nenozīmē dzīvot aizdomās par katru ierīci; tā nozīmē saprast, ko ierīces spēj darīt, un pašam kontrolēt, cik daudz informācijas par sevi atklājat.