Kazahstāna 35 gadu neatkarību atzīmē ar 469 miljardu ASV dolāru ārējo investīciju kopējo apjomu
25. oktobrī Kazahstāna atzīmē Republikas dienu – valsts svētkus, kas simbolizē valsts vēsturisko izvēli par labu suverenitātei un neatkarībai, informē Kazahstānas Republikas vēstniecība.
35 gadu laikā kopš Deklarācijas par valsts suverenitāti pieņemšanas Kazahstāna ir piedzīvojusi vērienīgas pārmaiņas, izveidojot neatkarīgas valsts institūcijas, tirgus ekonomiku un mūsdienīgu infrastruktūru. Valsts ir nostiprinājusi savu autoritāti starptautiskajā arēnā, ieņēmusi nozīmīgu vietu globālo attiecību sistēmā un konsekventi attīsta abpusēji izdevīgu sadarbību ar pasaules lielvarām un plašu ārvalstu partneru loku.
Viens no būtiskākajiem neatkarības sasniegumiem ir atvērtas ekonomikas izveide, kas spēj piesaistīt ievērojamu ārvalstu kapitāla apjomu. Kopš 1993. gada ārvalstu tiešo investīciju bruto ieplūde kopumā ir pārsniegusi 469 miljardus ASV dolāru. Šajā laikposmā Kazahstāna ir paplašinājusi rūpniecisko bāzi un dažādojusi ražošanu. Pašlaik viens no galvenajiem uzdevumiem ir palielināt investīciju atdevi, attīstot apstrādes rūpniecības nozares. Darbs šajā virzienā ir vērsts uz vietējās ražošanas paplašināšanu, jaunu ražošanas ķēžu veidošanu un atkarības mazināšanu no gatavās produkcijas importa. Būtisks mērķis ir līdz 2030. gadam palielināt ar izejvielām nesaistīto preču un pakalpojumu eksporta apjomu līdz 52 miljardiem ASV dolāru.
Ne mazāk nozīmīgas pārmaiņas ir notikušas infrastruktūras jomā. No 2023. līdz 2025. gadam būvniecības, rekonstrukcijas un remontdarbi aptvēra aptuveni 19 tūkstošus kilometru autoceļu. Turpinās dzelzceļa tīkla modernizācija, lidostu atjaunošana un ostu infrastruktūras attīstība Kaspijas jūras piekrastē. Jaunas dzelzceļa līnijas un konteineru pārkraušanas jaudas paplašina tranzīta iespējas starp Āziju un Eiropu, palielinot Kazahstānas nozīmi starptautiskajās transporta un loģistikas ķēdēs.
Enerģētikas nozarē īpaša uzmanība tiek pievērsta augošo ekonomikas vajadzību nodrošināšanai. Ir sākti sagatavošanās darbi pirmās atomelektrostacijas projektam. Vienlaikus tiek attīstīta atjaunīgā enerģētika: 2025. gada beigās atjaunīgo energoresursu īpatsvars sasniedza 7 %, savukārt gada laikā ekspluatācijā tika nodoti deviņi jauni objekti ar kopējo jaudu aptuveni 503 MW.
Par vienu no Kazahstānas stratēģiskajām prioritātēm kļūst digitālās ekonomikas un mākslīgā intelekta attīstība. 2025. gadā IT pakalpojumu eksports pārsniedza 1,1 miljardu ASV dolāru, apliecinot vietējās tehnoloģiju nozares pieaugošo potenciālu. Lai paātrinātu digitālo pārveidi, valsts attīsta praktisku sadarbību ar pasaules vadošajiem tehnoloģiju uzņēmumiem, tostarp OpenAI un NVIDIA, izglītības, mākslīgā intelekta un skaitļošanas infrastruktūras jomās. Kazahstāna tiecas padarīt inovācijas par vienu no galvenajiem ekonomikas izaugsmes un diversifikācijas virzītājspēkiem.
Ekonomikas modernizāciju papildina ieguldījumi iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanā. 2025. gadā valstī tika uzceltas 162 jaunas skolas ar kopējo ietilpību aptuveni 236 tūkstoši skolēnu vietu, kā arī turpinājās ārstniecības iestāžu un studentu dienesta viesnīcu būvniecība. Ekspluatācijā nodoto mājokļu kopējā platība sasniedza aptuveni 20,1 miljonu kvadrātmetru. Šie rādītāji atspoguļo sociālās infrastruktūras attīstības mērogu, kā arī valsts apņemšanos ieguldīt izglītības un veselības aprūpes kvalitātē, mājokļu pieejamībā un reģionālo atšķirību mazināšanā.
Nozīmīga pārmaiņu sastāvdaļa ir bijusi arī politiskās sistēmas atjaunošana. 2022. gada konstitucionālās reformas paredzēja pilnvaru pārdali starp valsts institūcijām, parlamenta un vietējo pārstāvības institūciju lomas stiprināšanu, kā arī iedzīvotāju tiesību aizsardzības mehānismu paplašināšanu. Jauns reformu posms ir saistīts ar Konstitūcijas pieņemšanu 2026. gada martā un tās stāšanos spēkā 1. jūlijā. Pamatlikums nostiprināja pāreju uz vienpalātas parlamentu - Kurultaju - un atjaunotu valsts institūciju sistēmu. Jaunajiem mehānismiem jāveicina valsts varas pārskatatbildība, pārvaldības efektivitāte un iedzīvotāju līdzdalība sabiedriskajā dzīvē.
Kazahstāna īsteno aktīvu ārpolitiku. Atteikšanās no kodolieroču mantojuma un Semipalatinskas kodolizmēģinājumu poligona slēgšana bija nozīmīgi lēmumi neatkarības pirmajos gados, kas nostiprināja valsts autoritāti kodolieroču neizplatīšanas jomā. Kazahstāna konsekventi attīsta daudzpusējo diplomātiju, ir iniciējusi Āzijas Sadarbības un uzticības veicināšanas pasākumu apspriedi, 2010. gadā prezidēja Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (EDSO) un 2017.-2018. gadā bija Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes locekle. Pasaules un tradicionālo reliģiju līderu kongresa, starptautiskās izstādes EXPO-2017 un 2024. gada Pasaules nomadu spēļu rīkošana papildināja šo kursu, veicinot starpkultūru dialogu un popularizējot nacionālo kultūras mantojumu.
Īpaša nozīme Kazahstānai ir stratēģiskajai partnerībai ar Eiropas Savienību. 2025. gadā savstarpējās tirdzniecības apgrozījums sasniedza aptuveni 50 miljardus ASV dolāru, savukārt ārvalstu tiešo investīciju bruto ieplūde no ES dalībvalstīm kopumā pārsniedza 200 miljardus ASV dolāru. Sadarbība aptver enerģētiku, tirdzniecību, transportu, digitalizāciju, izglītību un kritiski svarīgās izejvielas. Transkaspijas starptautiskā transporta maršruta attīstība rada papildu iespējas stiprināt saiknes starp Eiropu un Centrālāziju. Vienlaikus partnerības paplašināšanai nepieciešama tirdzniecības diversifikācija un augstas pievienotās vērtības produkcijas īpatsvara palielināšana.
Šajā kontekstā Kazahstānai joprojām ir būtiska praktiskā nozīme sadarbībai ar Latviju. Perspektīvi sadarbības virzieni ir transports un loģistika, lauksaimniecība, informācijas tehnoloģijas, izglītība un kultūras apmaiņa. Kazahstānas tranzīta iespēju un Latvijas loģistikas potenciāla apvienojums veido pamatu ciešāku saikņu attīstībai starp Centrālāziju un Eiropas tirgiem. Abas puses konsekventi strādā šajā virzienā draudzības un abpusēji izdevīgas partnerības garā.
Trīsdesmit pieci neatkarības gadi Kazahstānai ir bijis valstiskuma nostiprināšanas, ekonomiskās attīstības un starptautisko sakaru paplašināšanas periods. Nākamajā posmā izšķiroša nozīme būs ne tik daudz sasniegto rezultātu kvantitatīvai palielināšanai, cik attīstības kvalitātes uzlabošanai: ekonomikas konkurētspējas stiprināšanai, tehnoloģiju ieviešanai, konsekventai reformu īstenošanai un iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošanai. Tieši spēja pārvērst uzkrāto potenciālu ilgtspējīgā ekonomikas izaugsmē un efektīvās valsts institūcijās noteiks Kazahstānas turpmākās attīstības virzību.
