Brīdinājums: visstraujāk sasilstošajā vietā pasaulē konstatēts piesārņojums ūdenī - tas vairs nav dzerams

Brīdinājums citām Arktikas kopienām, jo ​​Longjērbjenas iedzīvotājiem Svalbārā, vienā no visstraujāk sasilstošajām vietām pasaulē, teikts nelietot ūdeni, informē "The Guardian".

Norvēģijas ciemata iedzīvotājiem, kuri dzīvo vienā no visstraujāk sasilstošajām vietām pasaulē, paziņots, ka viņi vairs nedrīkst dzert krāna ūdeni smago metālu piesārņojuma dēļ, ko zinātnieki ir saistījuši ar mūžīgā sasaluma kušanu.

Longjērbjena Svalbāras arhipelāgā savu galveno dzeramā ūdens piegādi iegūst no 2,5 km gara aizsprostota ezera, ko sauc par Isdammenu jeb "ledus dīķi". Klimata krīzes rezultātā temperatūras paaugstināšanās ir atkausējusi mūžīgo sasalumu, kā rezultātā atkušņa ietekmē atsegtie pamatieži izskalo metālus dīķī.

Longjērbjena, kas atrodas 1387 kilometru attālumā no ziemeļpola, sasilst piecas līdz septiņas reizes ātrāk nekā vidēji pasaulē, rudens temperatūrai paaugstinoties pat par 4 °C desmitgadē.

Pētnieki apgalvo, ka ūdensapgādes piesārņojums ar smagajiem metāliem, visticamāk, ir saistīts ar diviem faktoriem: mūžīgā sasaluma atkušanas un bijušās kalnrūpniecības apmetnes ģeoloģijas.

“Mūžīgā sasaluma atkušanas un slānekļa pamatiežu, kas satur minerālu, ko sauc par pirītu jeb muļķa zeltu, kombinācija izraisa ūdensapgādes piesārņojumu,” sacīja Marjolēna Vereta, mūžīgā sasaluma eksperte un Arktikas ģeoloģijas asociētā profesore Universitātes centrā Svalbārā.

Kad pirīts nonāca saskarē ar ūdeni un skābekli, tas oksidējās un radīja skābumu, viņa paskaidroja. “Ražotā skābe tagad var izskalot smagos metālus no šiem iežiem ūdensceļos. Problēma, ar kuru mēs saskaramies šeit, Longjērbīenā, ir mangāns, bet no iežiem var izskaloties arī citi piesārņotāji.”

Pašvaldība Longjērbīenas pašvaldība pirmo reizi brīdināja savus 2600 iedzīvotājus pēc tam, kad pagājušā gada septembrī tika konstatēts, ka mangāna līmenis ūdensapgādē 25 reizes pārsniedz Norvēģijas Sabiedrības veselības institūta ieteiktos 50 mikrogramus litrā. Longjērbīenas mērs Terje Auneviks sacīja, ka, lai gan dzeramā ūdens kvalitāte nekad nav bijusi laba, nogulumu dēļ mangāna līmenis ir "pārspīlēti palielinājies".

Ilgstoša saskare ar augstu mangāna līmeni var izraisīt neiroloģiskas problēmas, īpaši bērniem un zīdaiņiem.

Tika ieviesti ārkārtas pagaidu pasākumi: vietējā lielveikalā uzstādīja tvertni ar bezmaksas attīrītu ūdeni, ko filtrēja vietējā alus darītava, un iedzīvotāji varēja uzpildīt traukus. Tika sākta arī izmeklēšana.

Kopš tā laika mangāna līmenis ir samazinājies, bet šī gada sākumā tika konstatēts, ka sulfātu un niķeļa līmenis pārsniedz ieteicamās dzeramā ūdens robežvērtības. Tā rezultātā aizliegums paliek spēkā.

Auneviks sacīja, ka, lai gan mangāna līmenis "nav bīstams", ir jāievēro valdības vadlīnijas. Viņš atzina, ka dzeramā ūdens krīze ir radījusi daudz “troksņa”, un daži iedzīvotāji ir sašutuši par sagādātajām neērtībām.

Mērs, kurš ir pasūtījis ūdens kvalitātes izmeklēšanu, sacīja, ka varētu būt nepieciešams “pilnīgi jauns ūdensvada apgādes tīkls”. Tiek apsvērti iespējamie risinājumi, piemēram, filtrācijas sistēmas uzstādīšana Isdammenā un atsāļošanas iekārtas izmantošana kā rezerves variants vai otrādi. Jebkurš no šiem risinājumiem ir “ārkārtīgi dārgs” un Svalbāras ekstremālo temperatūru dēļ, kad ūdens temperatūra bieži vien ir zem nulles, radītu tehniskas problēmas, sacīja Auneviks.

“Norvēģijā mēs vienmēr esam uzskatījuši par pašsaprotamu, ka varam dzert ūdeni no krāna, ir grūti sākt domāt, ka mums ir jānes savs ūdens, kā to darām tagad. Citām mazām kopienām jābūt piesardzīgām un jāsāk domāt par to, ko darīt, ja tas notiek ar viņu avotiem.”

Verets un citi zinātnieki ir brīdinājuši, ka ūdens avotu piesārņojums Longjīrbīenā varētu būt priekšnojauta par to, kas gaidāms Arktikas kopienām.

“Šīs sastāvdaļas [pirīta un smago metālu saturoši pamatieži] un kūstošais mūžīgais sasalums ir sastopami arī citās Arktikas daļās, tāpēc šis varētu būt pirmais piemērs tam, kā klimata pārmaiņas var ietekmēt saldūdeni, piemēram, Kanādas ziemeļos un Aļaskā,” sacīja Verets.