Nikaragvas Masajas vulkāna dzīlēs, iespējams, atkal sāk uzkrāties magma divās pazemes kamerās. Zinātnieki uzskata, ka šīs pārmaiņas var liecināt par vulkāna aktivitātes izmaiņām, tomēr pagaidām tās nenozīmē, ka izvirdums ir nenovēršams, raksta “Unian.net”.
Spāņu iekarotāji Masajas vulkānu dēvēja par “Elles rīkli” jeb “elles muti”. 16. gadsimtā viņi pat uzstādīja krustu krātera malā, cerot aizdzīt ļaunos garus. Krāterī esošais lavas ezers piesaista tūkstošiem tūristu, taču tā ir tikai neliela, redzamā daļa no vulkānā notiekošajiem procesiem - galvenās pārmaiņas risinās dziļi pazemē.
Masajas apkārtnē dzīvo aptuveni divi miljoni cilvēku, bet Nikaragvas galvaspilsēta Managva atrodas tikai aptuveni 20 kilometru attālumā no vulkāna.
Ģeofiziķe Līzija Džonsone norāda, ka pēdējais lielais lavas izvirdums Masajas vulkānā notika 1772. gadā, tomēr vulkāns joprojām izdala gāzes, un sēra dioksīda koncentrācija apkārtnē dažkārt sasniedz bīstamu līmeni.
Lai noskaidrotu, kas notiek vulkāna dzīlēs, pētnieki analizēja radara attēlus, kas sešu gadu laikā tika uzņemti aptuveni ik pēc 12 dienām. Zinātnieki pētīja zemes virsmas izmaiņas, kas varētu liecināt par magmas pārvietošanos pazemē.
Rezultāti liecina, ka no 2018. gada līdz 2022. gada vidum Masajas centrālā magmas kamera izraisīja aptuveni trīs centimetru lielu zemes virsmas nosēšanos, kas varētu liecināt par magmas daudzuma samazināšanos kamerā.
Savukārt laikposmā no 2022. līdz 2024. gadam zemes virsma sāka celties. Pēc pētnieku domām, tas varētu nozīmēt, ka kamerā ieplūst jauna magma un tā atkal piepildās.
Vienlaikus Santjago krātera apkaimē no 2018. līdz 2024. gadam tika novērota zemes virsmas nosēšanās. Zinātnieki pieļauj, ka tas saistīts ar otru magmas kameru, kas atrodas aptuveni 200 metru dziļumā zem vulkāna virsmas.
“Kad zemes virsma nosēžas, tas, visticamāk, nozīmē, ka magma aizplūst no vulkāna. Taču, ja zeme atkal sāk pacelties, tas var liecināt par jaunas magmas pieplūdi,” skaidroja Džonsone.
Zemes virsmas kustību novērošana ļauj zinātniekiem labāk izprast vulkānu iekšējos procesus un pamanīt iespējamās pazīmes, kas varētu liecināt par tuvojošos izvirdumu.
Tomēr pētnieki uzsver, ka nepieciešami turpmāki novērojumi un datormodelēšana, kas palīdzētu precīzāk izprast Masajas vulkāna darbību un uzlabot vulkānu riska novērtēšanas metodes.