Pētnieks no Latvijas jau pirms Nepālas traģēdijas satelītattēlos saskatījis plaisas un citas nogāzes nestabilitātes pazīmes

Nogāzes nestabilitāti iespējams konstatēt laikus, taču tas vēl nenozīmē spēju paredzēt precīzu tās sabrukuma brīdi, aģentūras LETA podkāstā "Kas tas vispār bija?!" skaidroja Latvijas Universitātes asociētais profesors, ģeologs un ledāju pētnieks Kristaps Lamsters.

Jautājums par iespējām laikus brīdināt kalnu ieleju iedzīvotājus aktualizējies pēc jaunajiem plūdiem Nepālā. Svētdien, 11. oktobrī, Budhi Gandaki upes baseinā plūdi aizskalojuši mājas un tiltus. Sākotnējā informācija liecina, ka nogruvums varētu būt aizsprostojis upes pieteku, bet pēc tam ūdens strauji izlauzies lejup. Precīzs plūdu cēlonis vēl tiek noskaidrots, vēsta "The Kathmandu Post".

Lamsters sarunā, analizējot 26. augusta katastrofu pie Nepālas un Ķīnas robežas, stāstīja, ka satelītattēlos saskatījis plaisas un citas nogāzes nestabilitātes pazīmes. Tomēr tās neļāva nosaukt dienu, kad ledus un iežu masa sabruks.

"Tas varēja notikt pirms trim gadiem. Tas varēja notikt pēc trim gadiem," sacīja pētnieks.

Viņa ieskatā īpaši rūpīgi jāuzrauga nogāzes virs apdzīvotām ielejām, ceļiem, robežpārejām un nozīmīgas infrastruktūras. Novērojumiem iespējams izmantot satelītattēlus, kameras un seismiskos sensorus, taču nepieciešami arī speciālisti, kuri iegūtos datus spēj izvērtēt.

Satelītattēli nenodrošina nepārtrauktu notikumu vērošanu, turklāt brīdināšanas sistēmas efektivitāte atkarīga arī no tā, kas saņem informāciju, kurš pieņem lēmumu par evakuāciju un vai cilvēkiem ir pieejams drošs ceļš prom no apdraudētās vietas.

Lamsters uzsvēra, ka daļa lēmumu jāpieņem vēl pirms ārkārtas situācijas - izvērtējot, kur atļaut apbūvi un kādu risku konkrētajā teritorijā iespējams pieļaut.