Eksperts par publiskas nāvessoda izpildes plāniem ASV: "Tas ir absolūti briesmīgi"
Amnesty International Somijas biroja vadītāja Frenka Johansona teiktais liecina, ka nāvessodu motivē atriebības kāre.
Frenks Johansons kritizēja ASV valdības lēmumu tiešraidē pārraidīt notiesātas personas nāvessodu.
"Tas ir absolūti briesmīgi. ASV vairāk nekā simts gadus nav notikušas publiskas nāvessoda izpildes," sacīja Johansons.
Pēc viņa teiktā, publiskas nāvessoda izpildes ir veiktas Afganistānā un Saūda Arābijā 21. gadsimtā, bet Ķīnā — 20. gadsimta astoņdesmitajos gados.
Šīs nedēļas sākumā ASV Aizsardzības departaments paziņoja, ka prezidents Donalds Tramps ir apstiprinājis notiesātas personas nāvessoda izpildi ar nošaušanas komandu. Sods ir jāizpilda militārajai nošaušanas komandai. Notiesātā persona ir bijušais armijas psihiatrs, kurš 2009. gadā Teksasas militārajā bāzē nošāva 13 cilvēkus.
Nāvessodu bieži aizstāv ar argumentu, ka tas attur cilvēkus no noziegumu izdarīšanas. Johansons uzskata, ka tā nav taisnība.
"Pētījumi liecina, ka nāvessoda izpilde sabiedrību padara tikai vardarbīgāku un veicina vardarbīgu noziegumu pieaugumu." Tie tiek uztverti kā vardarbības atbalstīšana: pat valsts nogalina kādu, kurš jau ir aizturēts un vairs nerada briesmas, Johansons sacīja raidījumā Ylen Aamu.
Pēc viņa teiktā, nāvessods ir nežēlīgs un necilvēcīgs sods. Kad spriedums ir izpildīts, kļūdu vairs nevar labot: pat nevainīgu cilvēku var sodīt ar nāvi.
"Racionāli runājot, vienīgais nāvessoda pamats ir atriebība. Vai mūsdienu tiesu sistēmai jābūt veidotai uz atriebības pamata, pēc principa "acs pret aci"? Eiropā tas tika atmests jau apgaismības laikmetā," saka Johansons.
Zināms, ka ASV pirmais publiskais nāvessods gandrīz simts gadu laikā ir paredzēts 2026. gada 3. decembrī, kad Forthudas (Fort Hood) militārajā bāzē Teksasā plānots izpildīt nāvessodu nošaujot bijušajam ASV armijas psihiatram majoram Nidalam Hasanam.
