Pētnieks skaidro, kāpēc kalnu noguvumi ir bīstami plašās teritorijās

© pixabay.com

Attālums no ledāja vai nogruvuma vietas pats par sevi negarantē drošību, jo strauja ūdens, ledus un iežu plūsma pa kalnu ielejām var aizvirzīties tālu lejup, aģentūras LETA podkāstā "Kas tas vispār bija?!" skaidroja Latvijas Universitātes asociētais profesors un ledāju pētnieks Kristaps Lamsters.

Svētdienas plūdos Nepālā varasiestādes aicinājušas Budhi Gandaki upes krastu iedzīvotājus pārvietoties uz drošākām vietām. Brīdinājumi izplatīti arī teritorijās lejpus sākotnēji skartā apvidus. Plūdi izpostījuši dzīvojamās mājas, tiltus un hidroelektrostacijas būvniecības nometni, vēsta "Reuters".

Lamsters iepriekšējā sarunā par augusta katastrofu Nepālā skaidroja, ka lejup krītošai ledus un iežu masai nav pilnībā jāizkūst, lai tā pārvērstos straujā plūsmā.
"Īstenībā nemaz tik lielu ūdens daudzumu nevajag, lai notiktu tāda ļoti ātra pārvietošanās," viņš norādīja.

Ūdens starp iežu daļiņām atvieglo to pārvietošanos. Savukārt lejup virzošā masa var aizraut līdzi upes nogulumus, akmeņus un agrāko ledāju atstātās atlūzas. Tādējādi plūsma ceļā papildinās ar jaunu materiālu.

Šaurās kalnu ielejas novirza šo masu tālāk. Vienlaikus tieši ielejās bieži koncentrējas apdzīvotās vietas, ceļi un enerģētikas infrastruktūra, jo stāvajās nogāzēs to izbūvei ir maz iespēju.

Pētnieka skaidrojums attiecas uz šādu katastrofu norises mehānismiem kopumā. Svētdienas plūdu precīzie apstākļi vēl tiek izmeklēti. Nepālas Hidroloģijas un meteoroloģijas departaments pieļauj pietekas aizsprostošanos nogruvuma dēļ un tai sekojošu strauju ūdens izplūšanu, vēsta "The Kathmandu Post".

Lamstera ieskatā apdraudējuma izvērtējumā jāņem vērā viss iespējamais plūsmas ceļš, tostarp zemāk esošās apdzīvotās teritorijas.

Video