Zinātnieki ir atklājuši, kāpēc koronavīrusa vakcīna dažiem cilvēkiem izraisījusi smagas blakusparādības

Jauns pētījums liecina, ka spēcīgāku reakciju uz vakcīnu izraisa smalkas, bet svarīgas cilvēka imūnsistēmas īpatnības – organisma dabiskā "trauksmes sistēma" iepriekš nosaka, cik spēcīgi tas reaģēs uz vakcīnu, raksta “MedicalNewsToday”.

Zinātnieki beidzot ir noskaidrojuši, kāpēc mūsu organisms tik atšķirīgi reaģē uz vienu un to pašu injekciju - vecums un deva nav vienīgie faktori.

Ženēvas Vakcinoloģijas centra un Šveices Ženēvas Universitātes slimnīcas zinātnieku pētījumā uzmanība tika pievērsta mRNS vakcīnām pret koronavīrusu. Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā "Science Translational Medicine" un ko daļēji finansēja zāļu ražotājs “Moderna”, tika analizēti gan cilvēku dati, gan peļu modeļi.

Pētījuma vecākais autors, profesors Arno Didierlaurents, paskaidroja, ka līdz šim zinātniekiem nebija skaidrības par bioloģiskajiem mehānismiem, kas izraisa atsevišķus simptomus.

Iepriekš bija zināms tikai tas, ka reakcijas gados vecākiem cilvēkiem rodas retāk ar vecumu saistītas imunitātes samazināšanās dēļ, un blakusparādību smagumu ietekmē arī vakcīnas deva.

Lai atrastu atbildes, pētījumā piedalījās 51 vesels pieaugušais ar vidējo vecumu nedaudz vairāk par 43 gadiem. Visi dalībnieki saņēma divas koronavīrusa vakcīnas devas un pēc katras injekcijas nedēļu tika rūpīgi novēroti.

Pēc pētījuma galvenās autores Natašas Madelonas teiktā, dažādu blakusparādību cēlonis, visticamāk, ir ar interferonu saistītajā pretvīrusu aizsardzības sistēmā.

Kad šūnas sajūt vīrusu, tās izdala signalizācijas proteīnu, ko sauc par interferonu; tas darbojas gluži kā iekšējs "trauksmes signāls", brīdinot citas šūnas un liekot tām sagatavoties cīņai ar "iebrucēju".

Tomēr cilvēku spēja producēt šos signālproteīnus ir ļoti atšķirīga - Madelona atzīmēja, ka jo aktīvāka ir cilvēka dabiskā interferona reakcija pirms vakcinācijas, jo lielāka iespēja, ka viņa reakcija uz injekciju būs.

Kā rodas akūta reakcija?

Saņemot vakcīnu, organisms iemācās atpazīt un cīnīties ar patogēnu. Šīs "apmācības" laikā tiek aktivizēta imūnsistēma, kas dažiem cilvēkiem izraisa saaukstēšanās vai gripas simptomus.

Lai precīzāk izprastu imūnās atbildes raksturlielumus, zinātnieki veica arī eksperimentus ar pelēm, un atklāja, ka pēc pirmās devas pelēm attīstījās antivielas, un noteiktas baltās asins šūnas jeb T šūnas iemācījās atpazīt šos antigēnus.

Savukārt pēc otrās devas jauniegūtā imunitāte spēja ļoti ātri aktivizēt citas baltās asins šūnas, un tieši šī ķēdes reakcija noved pie akūtākas reakcijas uz vakcīnu.

Londonas ārste Klēra Tompsone, kura nepiedalījās pētījumā, pamatojoties uz tā rezultātiem, atzīmēja, ka daži cilvēki dabiski ir uzņēmīgāki pret vakcīnas reakcijām - tas ir saistīts ar aktīvāku interferona reakciju viņu imūnsistēmā. Viņa piebilda, ka lomu varētu spēlēt arī ģenētika, mikrobioms un iepriekšējs iekaisums, lai gan šajā jomā vēl nepieciešami turpmāki pētījumi. Ārste uzsvēra, ka šīs reakcijas ir vieglas un īslaicīgas, nevis nopietnas komplikācijas.

Pēc Tompsonas teiktā, pašlaik nav iespējams paredzēt vai izvairīties no šādām imūnreakcijām, un, tā kā lielākā daļa vakcīnas blakusparādību izzūd dažu dienu laikā, atpūta, daudz šķidruma lietošana un, ja nepieciešams, paracetamola lietošana ir pietiekama, lai tās mazinātu.

Viņa arī kliedēja izplatītu mītu, paskaidrojot, ka smagas blakusparādības nenozīmē, ka vakcīna ir efektīvāka, un reakcijas neesamība nepadara vakcīnu mazāk efektīvu.

Pētījumā netika identificēta neviena cilvēku grupa, kurai vajadzētu izvairīties no vakcinācijas baiļu dēļ no blakusparādībām. Ārste atzīmēja, ka atklājumi galvenokārt attiecas uz īslaicīgiem simptomiem pēc mRNS vakcīnām.

Zinātnieki joprojām pēta, vai tās pašas vadlīnijas attiecas uz citām vakcīnām, piemēram, gripas vakcīnu.