ASV dod iespēju Baltkrievijas ekonomikai, ko darīs Kanāda?

Baltkrievija ir nosūtījusi pirmo kālija mēslojuma partiju uz ASV četru gadu laikā pēc tam, kad Vašingtona mīkstināja sankcijas pret Minsku. Par to ziņo "The Moscow Times", atsaucoties uz "Financial Times" un citu avotu datiem.

15. septembrī Krievijas Sanktpēterburgas ostā (Bronka terminālī) uz Māršala Salu karoga kuģa tika iekrauti 30 000 tonnu granulētā kālija hlorīda, ko ražojusi "Belaruskali". Kuģim, pēc "Kpler" datiem, paredzēts ienākt Ņūorleānas ostā 14. oktobrī.

ASV sankcijas pret Baltkrievijas kālija rūpniecību tika ieviestas 2021. gadā pēc Aleksandra Lukašenko režīma rīcības pret protestiem. 2025. gada decembrī Vašingtona sāka mīkstināt ierobežojumus apmaiņā pret politisko ieslodzīto atbrīvošanu. 2026. gada martā sankcijas tika atceltas pret "Belaruskali", Baltkrievijas kālija kompāniju un citiem saistītiem uzņēmumiem.

Pirms sankcijām (2017.-2021. gadā) Baltkrievija vidēji eksportēja aptuveni 635 000 tonnu kālija uz ASV gadā. Pašreizējā partija ir neliela salīdzinājumā ar iepriekšējiem apjomiem un ASV kopējo importu, kurā dominē Kanāda.

Septembrī ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Vašingtona strādā pie liela mēroga darījuma ar Minsku, norādot, ka cena būs “būtiski zemāka” nekā pašreizējā Kanādas piedāvājumā, kas būtu izdevīgi amerikāņu lauksaimniekiem. Savukārt Lukašenko apgalvoja, ka visa ražotā produkcija līdz gada beigām jau ir kontraktēta un brīvu apjomu Rietumu tirgiem nav.

"The Moscow Times" atzīmē, ka šis solis notiek globālā mēslojuma pieejamības samazināšanās kontekstā, ko ietekmē ģeopolitiskā situācija, tostarp notikumi Tuvajos Austrumos.