Pirmo reizi uztverts radio signāls no planētas ārpus Saules sistēmas: zinātnieki atklāj tā izcelsmi

Astronomi pirmo reizi vēsturē ir tieši uztvēruši radio starojumu, kas nāk no planētas ārpus mūsu Saules sistēmas. Signāls nāk no milzīgas gāzu planētas “Beta Pictoris b”, kas atrodas aptuveni 63 gaismas gadu attālumā no Zemes, raksta “CNN”.

Atklājums ir nozīmīgs ne tikai tāpēc, ka zinātniekiem pirmo reizi izdevies radio signālu nepārprotami piesaistīt konkrētai planētai - tas ļāvis arī pirmo reizi tieši izmērīt ārpus Saules sistēmas esošas planētas magnētiskā lauka stiprumu.

Lai gan frāze „radio signāls no citas planētas“ izklausās pēc zinātniskās fantastikas, šajā gadījumā nekādu pierādījumu par citplanētiešu civilizāciju nav. Pētnieki uzskata, ka signālu rada planētas spēcīgais magnētiskais lauks un ar to saistītās polārblāzmas. Līdzīgs process notiek arī uz Zemes un Jupitera - uzlādētas daļiņas mijiedarbojas ar magnētisko lauku un atmosfēru, radot gan polārblāzmas, gan radio starojumu.

Atklājumu veica starptautiska astronomu komanda, izmantojot Dienvidāfrikā izvietoto MeerKAT radioteleskopu kompleksu. Zinātnieki uztvēra vairākus ātrus un atkārtotus radio uzliesmojumus.

Sākotnēji nebija skaidrs, vai starojums nāk no pašas planētas vai tās zvaigznes. Lai precīzi noteiktu avotu, pētnieki salīdzināja radio attēlus ar tālu kvazāru novietojumu, kas kalpoja kā kosmiski atskaites punkti, un rezultātā signāla avots tika sasaistīts tieši ar “Beta Pictoris b”.

Radio starojuma īpašības ļāvušas zinātniekiem aprēķināt, ka “Beta Pictoris b” magnētiskais lauks vietā, kur rodas signāls, ir vismaz 1250 gausi. Tas ir ārkārtīgi spēcīgs magnētiskais lauks, ievērojami pārsniedzot Zemes magnētiskā lauka stiprumu.

“Beta Pictoris b” pati par sevi ir milzīga un ļoti jauna planēta - tās masa ir aptuveni 10-12 reizes lielāka nekā Jupiteram, un tās sistēma atrodas tikai aptuveni 23 miljonus gadu vecā zvaigžņu sistēmā, kas astronomiskā mērogā ir gandrīz „jaundzimuša“.

Planētas magnētiskais lauks var palīdzēt aizsargāt tās atmosfēru no zvaigznes izstarotajām enerģētiskajām daļiņām, tāpēc šādi novērojumi nākotnē varētu palīdzēt zinātniekiem labāk saprast, kā veidojas un saglabājas planētu atmosfēras, kā arī kur meklēt apstākļus, kas varētu būt piemēroti dzīvībai.