Princeses Diānas brālis atklāj šokējošus faktus par māsu

Gandrīz 30 gadus pēc princeses Diānas nāves viņas jaunākais brālis Čārlzs Spensers publiskojis memuārus, kuros dalās ar līdz šim neizstāstītām atmiņām par māsu, viņas laulību ar toreizējo Velsas princi Čārlzu un pēdējiem dzīves gadiem, raksta “lrytas.lt”.

Grāfa Čārlza Spensera grāmata “Swan Song: Diana, My Sister” iznāca 2026. gada septembrī. 384 lappušu garajā darbā viņš apraksta gan abu bērnību, gan Diānas kļūšanu par vienu no pasaulē visvairāk atpazīstamajām sievietēm, gan notikumus pēc viņas traģiskās nāves 1997. gadā.

Viena no satraucošākajām Spensera atklāsmēm saistīta ar Diānas emocionālo stāvokli viņas dzīves vēlākajos gados.

Viņš raksta, ka Diāna vairāk nekā vienu reizi ar automašīnu devusies uz “Beachy Head” - augstu kklinti Anglijas dienvidu piekrastē -, jo apsvērusi iespēju izbeigt savu dzīvi.

Pēc Spensera teiktā, Diānu no tālākas rīcības atturējušas domas par dēliem Viljamu un Hariju.

Šis ir Spensera personīgais stāsts un viņa atmiņas par māsas pārdzīvojumiem, nevis neatkarīgi apstiprināts secinājums par Diānas psihisko stāvokli.

Diāna pati jau savas dzīves laikā publiski runāja par smagiem emocionāliem pārdzīvojumiem, depresiju, ēšanas traucējumiem un pašsavainošanos, tāpēc Spensera stāstītais papildina, nevis pirmo reizi atklāj faktu, ka princese savā dzīvē piedzīvojusi ļoti smagus periodus.

Spensera grāmatā teikts, ka Diāna jau pirms 1981. gada kāzām apsvērusi iespēju pārtraukt saderināšanos ar Čārlzu.

Viņai bijušas nopietnas šaubas par to, vai topošais vīrs viņu patiesi mīl. Pēc brāļa teiktā, Diāna par savām bažām esot runājusi ar viņu tēvu, tomēr laulība galu galā notikusi.

Laulība vēlāk kļuva ārkārtīgi sarežģīta, un Diāna pamazām kļuva par vienu no pasaules visvairāk apspriestajām personām.

Spensera skatījumā viņa ļoti agri nonākusi situācijā, kurā privātā dzīve gandrīz pilnībā saplūda ar publisko tēlu.

Vieni no visvairāk apspriestajiem memuāru fragmentiem attiecas uz laiku tūlīt pēc Diānas nāves 1997. gada augustā.

Spensers raksta, ka toreizējais Velsas princis Čārlzs viņam piezvanījis un sarunas laikā sacījis, ka Diāna drīz tiks aizmirsta. Šie vārdi esot izskanējuši strīda laikā par to, vai jaunajiem Viljamam un Harijam būtu jāiet aiz mātes zārka bēru procesijā.

Spensers apgalvo, ka viņš kategoriski iebildis pret šo ieceri, jo uzskatījis, ka 15 gadus vecajam Viljamam un 12 gadus vecajam Harijam nevajadzētu piedzīvot šādu publisku pārbaudījumu.

Pēc viņa stāstītā, tieši šajā sarunā Čārlzs esot izteicis frāzi, ka Diānu “pietiekami drīz aizmirsīs”.

Bekingemas pils šo Spensera versiju ir apstrīdējusi, norādot, ka sēras un ģimenes konflikts var ietekmēt cilvēka atmiņu, spriedumus un notikumu interpretāciju. Spensers savukārt publiski aizstāvējis savu atmiņu par notikušo.

Viņš apgalvo, ka Čārlzs pēc Diānas nāves izklausījies negaidīti pacilāts

Vēl viens pretrunīgs fragments saistīts ar telefona sarunu, kuru Spensers apraksta neilgi pēc ziņas par Diānas nāvi.

Viņš raksta, ka Čārlza balss viņam šķitusi pārsteidzoši pacilāta - gandrīz tāda, it kā viņš būtu tikko laimējis loterijā.

Spensers vēlāk pats atzīst, ka viņš nevar zināt, kas tajā brīdī noticis Čārlza prātā, tomēr viņš grāmatā izsaka savu toreizējo un vēlāk radušos interpretāciju par šādas reakcijas iespējamo iemeslu.

Spensers atklāj arī kādu līdz šim mazāk zināmu epizodi - pēc viņa teiktā, neilgi pirms Diānas bērēm karalienes Elizabetes II privātais sekretārs viņam esot nodevis piedāvājumu pēc nāves atjaunot Diānai titulu “Viņas Karaliskā Augstība”.

Spensers no šī piedāvājuma atteicies, jo uzskatījis, ka tas nācis pārāk vēlu.

Diāna pēc šķiršanās no Čārlza 1996. gadā bija zaudējusi “Her Royal Highness” titulu, lai gan saglabāja Velsas princeses titulu.

Kāpēc Spensers nolēmis visu izstāstīt tieši tagad?

Čārlzs Spensers, kurš ir tikai dažus gadus vecāks par Diānu, bērnībā ar māsu bijis ļoti tuvs. Savā mājaslapā viņš raksta, ka abi jaunībā bijuši nešķirami un viens otru saukuši īpašos ģimenes iesaukās. Pēc viņa teiktā, Diānas nāve viņa dzīvi izmainījusi uz visiem laikiem.

Spensers skaidro, ka grāmatu nolēmis uzrakstīt, jo uzskata sevi par vēsturisku notikumu aculiecinieku un vēlas atstāt savu versiju par māsas dzīvi, jo aprit 30 gadi kopš viņas nāves.

Viņš arī sacījis, ka grāmata būs viņa “pēdējais vārds” par šo tēmu un ka viņš apzināti nav iekļāvis tajā visu, ko zina par karalisko ģimeni.

Diānas brāļa memuāri jau izraisījuši plašu rezonansi Lielbritānijā, īpaši saistībā ar viņa aprakstītajām sarunām ar karali Čārlzu.