Rinkēvičs: Mēs esam vienā laivā. Varbūt Noasa šķirsts vairs nav tikai Bībeles stāsts?
Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča uzruna Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 81. sesijā Ņujorkā. Publicēta visa uzruna.
Augsti godātais prezidenta kungs!
Ekselences!
Cienījamie delegāciju pārstāvji!
Ļaujiet man iesākumā apsveikt Jūs, Dr. Halilura Rahmana kungs, ar ievēlēšanu ANO Ģenerālās asamblejas 81. sesijas prezidenta amatā. Vēlos Jums apliecināt, ka varat rēķināties ar Latvijas atbalstu.
Strādāsim kopā, lai stiprinātu Apvienoto Nāciju Organizāciju un padarītu pasauli drošāku.
Ekselences!
Aizritējušā gada laikā mēs arvien biežāk dzirdam, ka pasaules kārtība brūk. Noteikumos balstītā kārtība, kas garantēja stabilitāti, ir pakļauta pieaugošam spiedienam. Veidojas kaut kas jauns. Taču tā aprises pagaidām ir neskaidras.
Vienu gan mēs zinām skaidri - pasaule ir mainījusies. Starptautiskā tirdzniecība, mobilitāte, tehnoloģijas - viss, kas norisinās kaut kur tālumā, patiesībā ir tepat.
Satricinājumi plešas plašumā. Konflikti šķērso robežas. Ukrainā notiekošais neskar tikai Ukrainu. Tuvo Austrumu, Sarkanās jūras reģionā un Sudānā notiekošais atstāj daudz plašākas sekas.
To pašu varam teikt arī par citiem draudiem, kam pakļauta pasaule. Tehnoloģijas ir padarījušas attālumu mazsvarīgu. Mākslīgais intelekts paver milzīgas iespējas. Taču, nonākot nepareizajās rokās, tas var kļūt par spēcīgu instrumentu maldināšanai un konfliktu vairošanai. Tam piemīt arī graujošs spēks.
Arī daba nepazīst robežas. Ekstrēma karstuma viļņi neapstājas pie robežkontrolpunktiem. Pieaugošais jūras līmenis draud noslaucīt no zemes virsas salu valstis. Arī iekšzemē nav mierīgāk. Kalnu upe var jebkurā brīdī, mirkļa laikā pāraugt iznīcinošos plūdos, aizskalojot sev līdzi mājas, ceļus un dzīvības. Pavisam nesen mēs pieredzējām arī nāvējošus plūdus Nepālā, kas sev līdzi aiznesa arī Latvijas pilsoņus. Planētas klimata pārmaiņām nav ne robežu, ne valstspiederības.
Draudi dažādi, bet mācība viena - neviens no mums nevar tiem stāties pretī viens pats.
Mēs esam vienā laivā. Varbūt Noasa šķirsts vairs nav tikai Bībeles stāsts? Dažādas tautas, dažādi apstākļi, bet arvien vairāk - kopīgs liktenis visiem.
Un, ja jau esam vienā laivā, mums ir vajadzīgs kaut kas, kas tur mūs kopā.
Tas mums jau ir. Mums ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūti un tajos iestrādātie pamatprincipi - valstu suverenitāte, teritoriālā integritāte, strīdu risināšana ar miermīlīgiem līdzekļiem, cilvēktiesību ievērošana, agresijas aizliegums.
Minētie principi netika veidoti pasaulei, kurā viss ir kārtībā. Tieši pretēji - tie radās kara izraisīto postījumu rezultātā, lai nekādā gadījumā nepieļautu to atkārtošanos.
“Starptautiskais miers un drošība” ir vārdi, kas ielikti Statūtu pamatā. Tekstā tie atkārtojas 32 reizes. Un tā nav nekāda nejaušība.
Miera garantēšana bija Statūtu mērķis toreiz, un tas ir mūsu pienākums arī tagad, un tas būs aktuāli arī rīt.
Godātie klātesošie!
Manai valstij - Latvijai - minētie principi ir ierakstīti vēsturē.
Latvija un tās tauta ļoti skaidri apzinās, ko nozīmē zaudēt suverenitāti un brīvību. Vairāk nekā 50 gadus mums bija liegta neatkarība. Taču Latvija nekad nezaudēja tiesības būt suverēna.
Pateicoties mūsu tautas drosmei un apņēmībai, mēs spējām atjaunot neatkarību. Mēs nebijām vieni šajā cīņā. Mums allaž bija draugi, kuri nekad neatzina padomju okupāciju par likumīgu.
Tā ir neizdzēšama mūsu vēstures daļa. Suverenitāte un teritoriālā integritāte ir mūsu brīvības un drošības pamats.
Gluži tāpat kā jebkurai šajā zālē pārstāvētajai valstij. Ja vienai valstij tiek ļauts ar varu pārzīmēt citas valsts robežas, neviena robeža - nevienā no kontinentiem - vairs nav drošībā.
Šie principi šobrīd tiek pārbaudīti Ukrainā.
Krievijas uzsāktais karš pret Ukrainu skar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu pašus pamatus. Tiek vardarbīgi pārbīdītas robežas. Tiek pielietots spēks, lai ieņemtu teritorijas. Bērni tiek aizvesti ar varu. Ukrainas civiliedzīvotāji ir kļuvuši par Krievijas mērķi.
Skolas, slimnīcas, mājas, veikali, enerģētikas objekti - Krievijas uzbrukumi stiepjas tālu aiz frontes līnijas. Tie ir tieši mērķēti pret Ukrainas iedzīvotājiem un satricina viņu ikdienas dzīves pamatus. Droni tiek lietoti, lai “medītu” civiliedzīvotājus - gluži kā safari, tikai dzīvais mērķis ir cilvēks.
Tie nav tikai politiski ķīviņi. Tie ir rupji starptautisko tiesību pārkāpumi. Un tur, kur tiek pastrādāti noziegumi, ir jābūt atbildībai. Mēs nekādā gadījumā nedrīkstam pievērt acis.
Krievija ir ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle. Šāds statuss uzliek īpašu pienākumu par starptautisko mieru un drošību. Tā vietā Krievija pārkāpj tieši tos principus, ko tai ir pienākums sargāt.
Krievija izraisīja šo brutālo karu, Krievijai tas arī jāaptur. Tā var pārtraukt uzbrukumus, atvilkt spēkus, pamest Ukrainas suverēno teritoriju. Latvija arī turpmāk uzstās uz tūlītēju un visaptverošu pamieru. Ukraina ir pelnījusi dzīvot mierā.
Godātās Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstis!
Ne visi starptautiskās kārtības apdraudējumi izskatās kā karš. Tie var būt arī sprāgstvielām aprīkoti droni lidostās. Droni, kas ietriecas dzīvojamās ēkās. Pārkāptas gaisa telpas robežas. Iznīcināta kritiskā infrastruktūra. Vienā mirklī liesmu mākonī pārvērstas spēkstacijas. Tie var būt kiberuzbrukumi.
Reizēm mēs tos saucam par hibrīdapdraudējumiem. Tas gan izklausās tikpat nevainīgi kā hibrīdauto. Patiesībā šie starptautiskā miera un drošības apdraudējumi ir tikpat bīstami kā konvencionālie kari.
Sargājot NATO un Eiropas Savienības ārējo austrumu robežu, Latvija ir pakļauta šiem apdraudējumiem ik dienu.
Baltkrievija apzināti izmanto nelegālos migrantus, kas tiek spiesti pāri Latvijas robežai. Kiberuzbrukumi skar mūsu kritiskās sistēmas. Ar sabotāžām tiek mēģināts sēt bailes un nedrošību mūsu sabiedrībā. Krievijas “ēnu flote” izmanto juridiskās nepilnības un apdraud kā drošību, tā vidi.
Arī šajās sienās, pie Drošības padomes galda, Krievija izplata klajus melus, kā arī izsaka draudus Latvijai un citām demokrātiskajām valstīm.
Godātie delegāciju pārstāvji!
Ar šo mēs atkal atgriežamies pie galvenā jautājuma.
Kā būtu jārīkojas Apvienoto Nāciju Organizācijai, kad tās dalībvalstis ir apdraudētas, bet ANO pamatprincipi - pārkāpti?
ANO nozīme nav pašsaprotama. Tā ir jāpierāda ik dienu. Ne jau rīkojot neskaitāmas sanāksmes. Ne jau pieņemot neskaitāmas rezolūcijas. Bet gan ar konkrētiem rezultātiem.
Apvienoto Nāciju Organizācijai jāpierāda, ka tā joprojām spēj atrast risinājumus tad, kad tas nepieciešams visvairāk.
To var paveikt tikai rīcībspējīga organizācija. Tādēļ Latvija atbalsta ģenerālsekretāra piedāvāto “ANO80” iniciatīvu. Reformas nekādi nevājinās ANO. Tās padarīs organizāciju tikai stiprāku, mērķtiecīgāku un spējīgāku sava mandāta īstenošanai.
Tas attiecas arī uz Drošības padomi, kuras sastāvam ir vairāk jāatbilst mūsdienu pasaulei, nevis 1945. gada situācijai. Latvija atbalsta plašāku un taisnīgāku pārstāvniecību Drošības padomē.
Ekselences!
Reforma ir saistīta arī ar līderību organizācijā.
Šogad mums jāizvēlas nākamais ANO ģenerālsekretārs.
Mūsu izvēlei ir liela nozīme, jo nākamajam ģenerālsekretāram būs pārliecinoši jāaizstāv Statūti. Būs jāiestājas par starptautisko tiesību ievērošanu.
To mēs sagaidām no īsta līdera - spēju iestāties par vājākiem un pretimstāvēt spēcīgajiem.
Dārgie kolēģi!
Latvija šobrīd pilda Drošības padomes vēlētās dalībvalsts pienākumus, un novembrī būsim prezidējošā valsts.
Latvija uzsāka darbu Drošības padomē ar skaidru uzdevumu - sargāt starptautisko kārtību, celt trauksmi, kad tā tiek pārkāpta, kā arī panākt, ka mazo valstu viedoklis tiek sadzirdēts. Tās ir vērtības, kas Latvijai ir dārgas un kurām tā tic.
Šīs pārliecības centrā ir reāli cilvēki. Tādēļ Latvija arī turpmāk darīs visu, kas ir tās spēkos, lai sekmētu nolaupīto Ukrainas bērnu atgriešanu no Krievijas. Tie ir bērni, kas atņemti savām ģimenēm, līdzcilvēkiem, valstij. Mēs visi atceramies līdzīgus stāstus no tumšākajiem vēstures mirkļiem. Šodien mēs to visu redzam atkal atkārtojamies.
Mēs atbalstām visus patiesos centienus, lai atgrieztu Ukrainas bērnus mājās. Mēs esam pateicīgi ASV pirmajai lēdijai Melānijai Trampai par viņas ieguldījumu bērnu atgriešanā. Bērniem ir jānonāk atpakaļ mājās pēc iespējas drīzāk.
Mums ir jāaizsargā visvājākie. Runa ir arī par dzimumvardarbību militāro konfliktu laikā. Cietušajiem ir nepieciešams taisnīgums, nevis klusēšana.
Ar šīm prioritātēm Latvija kandidē uz vietu ANO Cilvēktiesību padomē 2028. gada vēlēšanās.
Augsti godātais prezidenta kungs!
Ekselences!
Mums ir vajadzīgs forums, kurā visām valstīm - gan lielām, gan mazām - ir iespējas paust savu viedokli. Vieta, kur mēs kopīgi iestājamies pret draudiem graut mieru. Vieta, kur strīdi tiek risināti dialoga ceļā, nevis ar spēku. Vieta, kur starptautisko tiesību normas vienādi sargā gan spēcīgos, gan vājos.
Ar šādu apņemšanos pirms 81 gada tika dibināta Apvienoto Nāciju Organizācija. Mūsu pienākums ir to pildīt arī šodien. Tā nav pārejoša šīgada Ziemassvētku vēlēšanās. Mums vienmēr ir jāiestājas par saviem principiem.
Pasaule ir mainījusies. Draudi ir kļuvuši citādāki. Taču mūsu pamatuzdevums nav mainījies - mums ir jāuztur starptautiskais miers un drošība visā pasaulē.
Tas ir mērķis, par ko ir vērts cīnīties. Mērķis, kura dēļ ir vērts reformēt Apvienoto Nāciju Organizāciju, lai tā būtu spējīga un efektīva.
Strādāsim kopā, lai Apvienoto Nāciju Organizācija spētu pilnvērtīgi strādāt miera, drošības un mūsu visu labā!
Paldies!
