“Bloomberg”: Tramps "atņem" Putinam Armēniju
Pateicoties modernajām “Nvidia” mikroshēmām, ASV prezidents Donalds Tramps ir ieguvis ievērojamu ietekmi pār Erevānu – šīs piegādes bija daļa no sarunām par miera līgumu starp Armēniju un Azerbaidžānu, raksta “Bloomberg”.
Vēl nesen Armēnija bija viena no Krievijas tuvākajām sabiedrotajām. Maskava piegādāja Erevānai ieročus, palika tās galvenā tirdzniecības partnere un tai bija ievērojama politiskā ietekme valstī.
Tomēr pēdējos gados attiecības ir strauji mainījušās - īpaši dramatiski situācija mainījās pēc kara Kalnu Karabahā. Pēc sakāves Erevāna sāka aktīvi attīstīt attiecības ar ASV un Eiropu, un par vienu no galvenajām sadarbības jomām ir kļuvušas tehnoloģijas.
Šobrīd amerikāņu uzņēmums “Firebird” būvē vienu no lielākajiem mākslīgā intelekta skaitļošanas centriem Armēnijā. Tas atrodas Hrazdanas pilsētā, aptuveni 45 kilometru attālumā no Erevānas.
Paredzams, ka līdz nākamā gada beigām centra jauda sasniegs 300 megavatus, un daļu no šīs jaudas Armēnija izmantos pati zinātniskiem pētījumiem, valdības projektiem un vietējiem tehnoloģiju uzņēmumiem, bet atlikusī jauda būs pieejama ārvalstu uzņēmumiem, tostarp amerikāņu uzņēmumiem.
Taču šādu mikroshēmu iegūšana Armēnijai nebija viegls uzdevums - Džo Baidena administrācijas laikā Amerikas Savienotās Valstis ierobežoja modernāko mākslīgā intelekta procesoru piegādi Krievijai un Ķīnai, un šie ierobežojumi vēlāk tika attiecināti arī uz Armēniju.
Vašingtona baidījās, ka amerikāņu tehnoloģijas varētu tikt ievestas Krievijā kontrabandas ceļā caur Armēnijas uzņēmumiem. Erevāna vairākus gadus demonstrēja, ka tai nav nodoma palīdzēt Maskavai apiet amerikāņu ierobežojumus. 2024. gadā Armēnija beidzot saņēma atļauju piegādāt 64 “Nvidia” H100 procesorus, un šī pieredze vēlāk palīdzēja uzsākt daudz lielāko “Firebird” projektu.
Trampa administrācijas laikā situācija mainījās vēl dramatiskāk - atļauja piegādāt “Nvidia” mikroshēmas kļuva par daļu no ASV sarunām ar Armēniju. Vašingtona izmantoja šo problēmu, strādājot pie miera līguma starp Erevānu un Baku. 2025. gada augustā Tramps tikās Vašingtonā ar Armēnijas premjerministru Nikolu Pašinjanu un Azerbaidžānas prezidentu Ilhamu Alijevu.
Pēc sarunām puses parakstīja dokumentus, kuriem vajadzētu pavērt ceļu galīgam miera līgumam. Tajā pašā dienā ASV un Armēnija vienojās sadarboties mākslīgā intelekta un pusvadītāju ražošanas jomā, un ASV palīdzēja virzīt miera procesu starp Armēniju un Azerbaidžānu.
Vienlaikus Vašingtona ieguva jaunu ietekmes instrumentu pār Armēniju un nostiprināja savu ekonomisko klātbūtni valstī. ASV Armēnija ir svarīga arī tās atrašanās vietas dēļ - caur Dienvidkaukāzu ir plānots attīstīt jaunus tirdzniecības ceļus starp Centrālāziju un Eiropu, apejot Krieviju.
Erevāna saņem amerikāņu investīcijas, modernas tehnoloģijas un jaunas ekonomiskās iespējas, bet ASV iegūst spēcīgāku pozīciju Dienvidkaukāzā, kamēr Krievija pakāpeniski zaudē valsti, kuru nesen uzskatīja par vienu no savām tuvākajām sabiedrotajām.
