Ķīna būvē kaut ko tik milzīgu, kas varētu mainīt Zemes rotācijas ātrumu
Ķīna ir sākusi gigantiskas hidroelektrostacijas būvniecību Tibetas dienvidaustrumos, kuras jauda, domājams, būs aptuveni trīs reizes lielāka nekā valsts pašreizējai lielākajai hidroelektrostacijai — Triju aizu dambim, ziņo “Wprost”.
Jaunā hidroelektrostacija tiek būvēta uz Jarlunga Cangpo upes, kuras kritums aptuveni 50 kilometru garumā pārsniedz vairāk nekā 2000 metrus. Šis augstuma kritums rada ārkārtīgi lielu hidroelektroenerģijas potenciālu.
Paredzams, ka "Gadsimta projekts" galu galā kļūs par lielāko hidroelektrostaciju pasaulē. Tās gada elektroenerģijas ražošana tiek lēsta aptuveni 300 miljardu kWh apmērā, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā, piemēram, visas Polijas gada elektroenerģijas patēriņš.
Saskaņā ar sniegto informāciju, saražotā enerģija tiks izmantota ne tikai Tibetas pašas vajadzībām. To plānots piegādāt pa jaudīgām elektrolīnijām Ķīnas industrializētajām austrumu provincēm, kā arī datu centriem, kuru elektroenerģijas pieprasījums strauji pieaug, pateicoties mākslīgā intelekta attīstībai.
Vienlaikus būvniecībai ir liela stratēģiska nozīme. Dambis atrodas Medogas apgabalā, netālu no strīdīgā Ķīnas un Indijas robežas posma. Dambja sistēma ļaus Ķīnai kontrolēt ievērojamu daļu ūdens resursu, kas pēc tam tiek piegādāti Indijai un Bangladešai - tas nozīmē, ka viņi spēs saglabāt ūdeni sausajā sezonā vai pēkšņi to atbrīvot musonu laikā.
Sarežģītā reljefa un milzīgo inženiertehnisko izaicinājumu dēļ visas aizsprostu sistēmas pabeigšana varētu ilgt aptuveni desmit gadus. Atsevišķu posmu nodošana ekspluatācijā ir plānota 2030. gados, bet hidroelektrostacijas komerciālas darbības uzsākšana paredzēta 2033. gadā.
NASA ģeofiziķis Bendžamins Fongs Čao 2005. gadā analizēja Trīs aizu aizsprosta rezervuāra ietekmi un secināja, ka šī ūdens masa ir pietiekami ievērojama, lai ietekmētu, kaut arī ļoti nelielu, Zemes rotācijas ātrumu. Jaunā hidroelektrostacija potenciāli varētu pārsniegt šo ietekmi.
