Kurš reāli varētu vadīt Krieviju pēc Putina? Nosaukti vārdi

Kremļa vadītājs Vladimirs Putins vēlēšanās gūs vēl vienu uzvaru. “Vienotā Krievija”, kas jau ilgstoši atbalsta valsts pašreizējo "mūžīgo līderi", atkal iegūs vairākumu Domē, parlamenta apakšpalātā, raksta “The Washington Post”.

Šīs būs jaunākās ceturtdaļgadsimtu ilgajā vēlēšanu virknē, kurās Putins ir pastāvīgi uzvarējis. Pat pēc četrarpus gadus ilga pilna mēroga kara Ukrainā un simtiem tūkstošu upuru Putina tvēriens pie varas joprojām ir tikpat stingrs kā vienmēr. Taču 73 gadus vecais bijušais VDK direktors nedzīvos mūžīgi.

Putinam katrā vēlēšanu ciklā ir jautāts par to, kas kādu dienu varētu viņu aizstāt, taču viņš apzināti tur savu valsti un pasauli neziņā. Viņa izveidotā varas struktūra, kurā viņš viens pats pieņem svarīgus lēmumus, nodrošina, ka neviens neuzkrās pietiekami daudz varas, lai tieši apstrīdētu viņa rīcību.

Taču tas, saskaņā ar plašsaziņas līdzekļu ziņojumiem, atstāj valsti bez skaidra mantinieka. Tā vietā Krieviju pārvalda klani, kas pārstāv drošības spēkus, militāros spēkus un konkurējošas biznesa elites.

Un, lai gan daži, vismaz opozīcijas pārstāvji, ar nepacietību gaida ēru pēc Putina, žurnālisti norāda, ka Putina pēctecis — ja viņš atkāpsies no amata vai mirs amatā —, visticamāk, tiks veidots pēc viņa paša tēla, nevis pēc viņa oponentu tēla.

Ir vismaz septiņi vadošie pretendenti, kas atbilst šim profilam.

Mihails Mišustins, premjerministrs, 60 gadus vecs

Pirmais oficiālajā pēctecības rindā ir Krievijas premjerministrs Mihails Mišustins, kurš saskaņā ar Krievijas konstitūciju automātiski pārņem prezidenta pilnvaras, ja rodas tāda nepieciešamība - tā Putins kļuva par prezidenta pienākumu izpildītāju pēc Borisa Jeļcina atkāpšanās no amata 1999. gada 31. decembrī.

Kad Mišustins tika iecelts amatā 2020. gadā, viņš tika uzskatīts par tīri pragmatisku izvēli - tehnokrātu, kurš vadīja Federālo nodokļu dienestu, ar efektīva, bet apolitiska vadītāja reputāciju, labi pazīstams biznesa elites vidū, bet maz pazīstams vienkāršajiem krieviem.

Viņa politiskās ietekmes trūkums viņu izcēla. Viņam nebija partijas piederības, nebija publiska profila, viņš nebija daļa no Putinam pietuvinātās drošības elites un nekad nebija izrādījis lielu interesi par augstāko amatu. Šī kombinācija padarīja viņu par drošu izvēli.

Kopš tā laika Mišustina mandāts, īpaši ekonomikas jomā, ir paplašinājies, un viņš tika iecelts par aizsardzības iepirkumu padomes vadītāju. Tomēr viņš joprojām ir nepiederošs vissvarīgākajai grupai — drošības elitei, kas pazīstama kā "siloviki", kurai ir milzīga ietekme ārpolitikā un drošības jomā —, kas varētu ierobežot viņa izredzes sasniegt augstāko amatu.

Aleksejs Djumins, bijušais miesassargs, tagad Valsts padomes sekretārs, 54 gadus vecs

Bijušais Putina miesassargs, kurš 1999. gadā pievienojās prezidenta drošības vienībai un vairākus gadus pavadīja Federālajā aizsardzības dienestā, Aleksejs Djumins pacēlās pa karjeras kāpnēm līdz vadošiem amatiem drošības un militārajā jomā, padarot viņu par vienu no pieredzējušākajiem kandidātiem.

Viņš bija Krievijas militārās izlūkošanas GRU vadītāja vietnieks un vadīja Krievijas Speciālo operāciju spēkus, kur pārraudzīja Krimas nelikumīgo aneksiju 2014. gadā. Vēlāk viņš bija aizsardzības ministra vietnieks. 2016. gadā viņš tika iecelts par Tulas apgabala gubernatoru, bet 2024. gadā par Valsts padomes sekretāru.

Djumins jau sen tiek uzskatīts par nopietnu pēcteci, pateicoties viņa tuvībai Putinam un pieredzei gan militārajā, gan valdības dienestā. Putins arvien vairāk paaugstina savas drošības vienības locekļus tieši personīgās uzticības dēļ, kas iegūta gadu gaitā.

Pastāvēja spekulācijas par Djuminu kā potenciālu aizsardzības ministru, taču, kad Putins 2024. gada maijā veica ministrijas reorganizāciju, viņš šo amatu uzticēja ekonomistam Andrejam Belousovam un tā vietā iecēla Djuminu par Kremļa palīgu, kas pārrauga aizsardzības rūpniecību, lomu, ko analītiķi raksturo kā būtībā ēnu ministra lomu.

Dmitrijs Patruševs, premjerministra vietnieks un bijušā FSB vadītāja dēls, 48 gadus vecs

Dmitrijs Patruševs pārstāv to, ko krievu pētnieki sauc par Krievijas jauno prinču klanu - Putina Krievijas ļoti ietekmīgo veterānu dēlus, kuri ir pārdzīvojuši gadu desmitiem ilgus nemierus un sasnieguši varas virsotni.

Viņa tēvs Nikolajs Patruševs ir bijušais FSB direktors un Drošības padomes sekretārs. Viņš pazīst Putinu kopš 20. gs. septiņdesmitajiem gadiem un ir viens no uzticamākajiem viņa tuvākajiem loka locekļiem.

Jaunākais Patruševs lielāko daļu savas karjeras pavadīja banku sektorā, pēc tam, kad pēc tēva uzstājības studēja FSB akadēmijā. Saskaņā ar plašsaziņas līdzekļu ziņojumiem, tēva tuvība Putinam un pieredze drošības dienestos nozīmētu stingrās līnijas drošības iestāžu ietekmes nodošanu nākamajai paaudzei. 2024. gadā Nikolajs Patruševs neveiksmīgi lobēja, lai viņa dēls tiktu iecelts par premjerministru, aizstājot Mišustinu. Tā vietā viņš tika iecelts par premjerministra vietnieku.

Boriss Kovaļčuks, revīzijas palātas priekšsēdētājs, 48 gadus vecs

Tāpat kā Patruševs, Boriss Kovaļčuks pārstāv "dižciltīgo" aprindu pārstāvi - viņš ir Jurija Kovaļčuka, ietekmīga oligarha, kurš ilgi tika uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem cilvēkiem Krievijā, dēls, neskatoties uz to, ka nekad nav ieņēmis nevienu valdības amatu. Viņu bieži raksturo kā Putina personīgo baņķieri un tuvāko draugu.

Kovaļčuku ģimenes spēks sakņojas viņu mediju kompāniju, banku un zinātnisko institūciju impērijā, taču tās neietilpst klasiskajā varas institūcijā.

Kovaļčuks arī lobēja sava dēla paaugstināšanu amatā 2024.gadā, cerot, ka Putins iecels Borisu Kovaļčuku valsts vadošo enerģētikas korporāciju “Rosņeftj” vai “Gazprom” vadībā. Tā vietā Putins iecēla Borisu Kovaļčuku par Revīzijas palātas vadītāju.

Deniss Manturovs, ministru prezidenta pirmais vietnieks, 57 gadus vecs

Vecākā padomju diplomāta dēls un Sergeja Čemezova protežē — Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu kontrolējošā konglomerāta “Rostec” vadītāja — Deniss Manturovs vadīja Rūpniecības un tirdzniecības ministriju vairāk nekā desmit gadus, pirms viņa pilnvaras strauji paplašinājās. 2022. gadā viņu iecēla par atbildīgo par ieroču nozari, un divus gadus vēlāk viņš tika paaugstināts par premjerministra pirmo vietnieku.

Viņa saikne ar aizsardzības nozari piešķir viņam neformālu statusu drošības dienestos, pat bez savas izlūkošanas pieredzes. Taču militārās ražošanas un kara ekonomiskās puses pārraudzība rada arī potenciālu ievainojamību. Viņa ietekme ir cieši saistīta ar militārās ekonomikas veselību un, visticamāk, ir atkarīga no kara beigām.

Sergejs Sobjaņins, Maskavas mērs, 68 gadus vecs

Sergejs Sobjaņins no gubernatora amata Sibīrijā pacēlās līdz Putina štāba priekšniekam 2005. gadā, pēc tam vadīja Medvedeva prezidenta kampaņu 2008. gadā, pirms 2010. gadā tika iecelts par Maskavas mēru — amatu, ko viņš ieņem kopš tā laika.

Viņam tiek piedēvēta pilsētas pārveidošana par labi iekārtotu, augsto tehnoloģiju galvaspilsētu. Sobjaņins ir ciešāk saistīts ar biznesa eliti nekā ar drošības dienestiem, taču viņa vadības pievilcība tiek uzskatīta par populāru ārpus galvaspilsētas.

Sergejs Kirijenko, Kremļa Iekšpolitikas bloka vadītājs, 64 gadus vecs

Jaunākais premjerministrs Krievijas vēsturē, kurš strādāja Jeļcina vadībā 1998. gadā, Sergeja Kirijenko amats beidzās pēc četriem mēnešiem, kad sākās finanšu krīze.

Viņu atcerās par vienu liktenīgu lēmumu: Putina iecelšanu par FSB, iekšzemes drošības dienesta un VDK galvenā pēcteča, vadītāju.

Vēlāk Kirijenko vadīja valsts kodoluzņēmumu “Rosatom” un tagad ir Kremļa Iekšpolitikas bloka vadītājs, kur viņš ir risinājis dažus no Putina sarežģītākajiem politikas izaicinājumiem.

Tas ietvēra 2020. gada konstitucionālā referenduma organizēšanu, kas ļauj Putinam palikt pie varas līdz 2036. gadam, vēlēšanu ciklu pārvaldību un okupēto Ukrainas teritoriju aneksijas un administrēšanas pārraudzību.

Viens faktors darbojas Kirijenko labā: viņa loma valsts varas noteikšanā. Viņš ir izveidojis virkni pilsoniskās izglītības iniciatīvu, kuru mērķis ir izaudzināt jaunu, lojālu ierēdņu paaudzi, no kurām jaunākā ir "Varoņu laiks" — programma, kas sagatavo kara veterānus karjerai valsts dienestā kā daļu no tā, ko Kremlis sauc par "jaunas elites veidošanos".

Līdzšinējie rezultāti ir bijuši dažādi. Lielākā daļa absolventu ir saņēmuši padomdevēju vai simboliskus amatus, nevis reālu varu. Taču, ja projekts nobriest, tas varētu nodrošināt Kirijenko lojālu protežē pulciņu visā birokrātiskajā sistēmā.