Kad dzīvojis pirmais narkomāns pasaulē?
Ir atklāts vecākais narkotiku lietotājs pasaulē, un viņa ieradums aizsākās pirms 25 000 gadiem, raksta "Daily Mail".
Grifita universitātes zinātnieki apgalvo, ka sens mednieks-vācējs Indonēzijā pēdējā ledus laikmeta laikā sūca "beteles riekstus".
Šie rieksti izraisa vieglas eiforijas un paaugstinātas modrības sajūtu, un tos joprojām lieto visā Āzijas un Klusā okeāna reģionā.
"Lai gan Rietumu sabiedrībai tie ir mazpazīstami, tā ir ceturtā visplašāk lietotā psihoaktīvā viela pasaulē pēc alkohola, kofeīna un nikotīna," sacīja vadošais autors, profesors Adams Brums.
Līdz šim tika uzskatīts, ka cilvēki sāka lietot narkotikas neolīta periodā, aptuveni pirms 13 000 gadiem.
Tomēr jaunie atklājumi agrākos pierādījumus par narkotiku lietošanu atbīda par vairāk nekā 10 000 gadiem.
Savā pētījumā pētnieki Indonēzijas salā Sulavesi atklāja divu agrīnu cilvēku barības meklētāju mirstīgās atliekas - viens datēts ar 25 000-16 000 gadu senu pagātni, bet otrs - ar 7600-6300 gadu senu pagātni.
Abiem indivīdiem bija ļoti neparasts zobu nodiluma modelis ar dziļām, noapaļotām rievām zobos.
Beteles riekstu lietošana izraisa vieglu eiforiju un paaugstinātu modrību, kā arī izraisa citas blakusparādības.
Mūsdienu lietotāji lieto šo narkotiku, sajaucot apstrādātas Areca catechu palmas (beteles rieksta) sēklas ar dzēstu kaļķi - ko parasti gatavo, samaļot apdegušas čaumalas smalkā pulverī - un citām sastāvdaļām, lai izveidotu “mārglietu”, ko pēc tam sakošļā, lai iegūtu apreibināšanos.
Pēc pētnieku domām, tas liecina, ka viņi ir sūkājuši veselus beteles riekstus.
Līdz šim tika plaši uzskatīts, ka beteles rieksti ir jākošļā, lai atbrīvotu psihoaktīvo savienojumu arekolīnu.
Tomēr komanda veica eksperimentus, kas pierādīja, ka sūkšana vien ir pietiekama, lai atbrīvotu šo savienojumu.
“Mūsu komanda veica eksperimentus, kuros mēs iemērcējām beteles riekstus mākslīgās siekalās un testējām iegūto substanci pret klonētu cilvēka receptoru paneli, kas ekspresēts vardes olšūnās, tostarp specializētiem proteīniem, kas darbojas kā molekulārie slēdži, regulējot neironu aktivitāti,” sacīja profesors Brums.
“Tas parādīja, ka, vienkārši sūkājot neskartus beteles riekstus, arekolīns izdalās pietiekamā daudzumā, lai radītu fizioloģisku efektu, mainot smadzeņu darbību.”
Runājot par to, kāpēc indivīdi sūkāja riekstus, pētnieki norāda, ka viņi, iespējams, centās mazināt zobu sāpes.
