Somija katru gadu kļūst par 700 hektāriem lielāka. Kam pieder jaunā zeme?

Tūkstošgadēm ilgi Somijas rietumu piekraste ir mainījusi formu – zeme zem milzīgās ledus segas turpina celties, un no pirmā acu uzmetiena tā šķiet vienkārši dabiska zemes izplešanās, tomēr piekrastes īpašumu īpašniekiem realitāte ir sarežģītāka: jaunizveidotā zemes virsma automātiski nekļūst par viņu īpašumu.

Saskaņā ar “ECONews” datiem, pēdējā ledus laikmeta laikā gigantiskā Skandināvijas ledus segas svars dažās reģiona daļās pazemināja zemi par vairāk nekā 500 metriem. Pēc tam, kad ledus atkāpās pirms vairāk nekā 10 000 gadiem, Zemes garoza sāka lēni atgūties, un šī parādība joprojām turpinās.

Somijas Nacionālais zemes dienests norāda, ka visstraujākā zemes atgūšanās ir novērojama Kvarkenas apgabalā, kur zeme paceļas gandrīz par vienu centimetru gadā. Somijas dienvidaustrumos atgūšanās ātrums ir mazāks par trim milimetriem gadā. NASA lēš, ka Botnijas līcī no ūdens apakšas katru gadu paceļas aptuveni 700 hektāru zemes.

Somijā zemi, kas kādreiz bija klāta ar ūdeni un pēc tam izžuvusi, sauc par vesijättö - tas nozīmē zemes gabalu, kas izveidojies, atkāpjoties ūdenim. Tas var notikt, paaugstinoties zemes līmenim, pazeminoties ūdens līmenim vai pakāpeniski izplatoties veģetācijai gar strautiem un ūdens virsmām.

Šīs zemes īpašumtiesības automātiski nepāriet personai, kuras īpašums atrodas tai vistuvāk. Daudzos gadījumos īpašumtiesības paliek sākotnējam ar ūdeni klātās teritorijas īpašniekam, un tas var nozīmēt, ka jaunizveidotā zeme pieder vairākiem īpašniekiem kopīgi, tādējādi, lai gan ainava var mainīties, īpašuma reģistrs to nedara.

Piekrastes zonās esošo ēku īpašniekiem ir tiesības pieteikties jaunas zemes iegādei, ja ūdens atkāpjas. Saskaņā ar pašreizējiem datiem, zemes reģistrācijas vidējās izmaksas ir aptuveni 2000-3000 eiro. Šajā summā nav iekļauta kompensācija iepriekšējam zemes īpašniekam vai nodokļi.

Interesanti, ka zemes īpašnieki ar līdzīgām grūtībām saskārās jau viduslaikos. Dokumentos no Östhammaras, Zviedrijā, ir minētas sūdzības, kas datētas jau ar 1491. gadu, kad krasta līnijas atkāpšanās padarīja pilsētas veco ostu nelietojamu.