ASV armijas virsnieks skaidro, cik tālu Putins ies

Kara pret Ukrainu laikā Krievija ir pastiprinājusi savas sabotāžas aktivitātes Eiropā, cenšoties palielināt izmaksas un vājināt Eiropas valstu vēlmi palīdzēt Kijivai, raksta Aleksandrs Vindmans, ASV armijas virsnieks un bijušais Nacionālās drošības padomes ierēdnis, laikrakstā “Kyiv Post”.

Vindmans vērsa uzmanību uz virkni incidentu Eiropas valstīs: sprādzieniem aizsardzības rūpniecības objektos, navigācijas problēmām Baltijas jūrā, aizdomīgiem droniem un traucējumiem transporta un citā infrastruktūrā.

Pēc ASV militārpersonas teiktā, Krievijas izlūkdienesti izmanto atvērto Eiropas sabiedrību ievainojamību, lai uzbruktu mērķiem, kas ir izšķiroši svarīgi militārajam atbalstam Ukrainai.

Vindmans uzskata, ka šādu operāciju galvenais mērķis ir pārtraukt ieroču piegādes Kijivai un palielināt Eiropas valstu izdevumus Ukrainas atbalstam, turklāt Maskava var rēķināties arī ar pieaugošu sabiedrības neapmierinātību Eiropā - Kremlis cenšas attēlot savu atbalstu Ukrainai kā pastāvīgu risku un problēmu avotu eiropiešiem.

Vindmans norādīja, ka Krievijas izlūkdienesti nodarbina gan profesionālus FSB, gan GRU virsniekus, gan vervē personas šādām operācijām. Dažas operācijas veic aģenti, kas gadiem ilgi strādā slepeni. Vēl viena iespēja ir izmantot mazāk apmācītus aģentus, kuri saņem uzdevumus, izmantojot tūlītējās ziņojumapmaiņas lietotnes un interneta platformas - šī shēma ļauj Krievijas izlūkdienestiem distancēties no vainīgajiem un vienlaikus veikt lielu skaitu operāciju dažādās valstīs.

Pēc Vindmana teiktā, Krievijas diversiju aktivitātes pieaugums Eiropā ir saistīts ar panākumu trūkumu kaujas laukā Ukrainā, un viņš prognozē, ka tieši tāpēc Kremlis varētu arvien vairāk paļauties uz hibrīdkaru.

Vindmans arī uzskata, ka Leipcigas incidents varētu būt pagrieziena punkts un Eiropa varētu ķerties pie atbildes pasākumiem, un uzsver, ka Vācija ir novēlusi atbildību par Leipcigas incidentu uz Krieviju, kas norāda uz izmaiņām Berlīnes pieejā.

Savā atbildē Eiropa varētu pastiprināt pretizlūkošanas centienus un izlūkošanas informācijas apmaiņu, kas varētu ietvert arī sankciju spiediena palielināšanu, par spiegošanu aizdomās turēto diplomātu izraidīšanu, Krievijas aģentu identificēšanu un kritiskās infrastruktūras aizsardzības stiprināšanu.

Vindmans prognozē, ka Krievija šoziem varētu pastiprināt operācijas, lai destabilizētu Ukrainas Eiropas sabiedrotos - viņa vērtējumā Maskava spēj mēģināt radīt plašu haosu. Amerikāņu militārais ierēdnis pat brīdināja, ka sliktākajā gadījumā Kremlis varētu mēģināt sarīkot uzbrukumus ar vairākiem upuriem.

Krieviju arvien biežāk apsūdz hibrīdoperācijās un sabotāžas operācijās Eiropas valstīs - to skaitā ir ļaunprātīgas dedzināšanas uzbrukumi, sprādzieni, kiberuzbrukumi, mēģinājumi sabojāt loģistikas un aizsardzības infrastruktūru, kā arī dronu izmantošana.

Viens no nesenajiem skaļākajiem incidentiem bija situācija Leipcigas lidostā - augustā netālu no Ukrainas kravas lidmašīnas tika atklāts drons ar sprāgstvielu. Vācija vēlāk paziņoja, ka par šo hibrīduzbrukumu tā sauc Krieviju pie atbildības, un Berlīne paziņoja arī par diplomātiskiem pasākumiem un sankcijām pret Krieviju.