Pasaule nonākusi ekstremālu laikapstākļu zonā: sekas jutīs ikviens, brīdina ANO
Pasaule nonākusi periodā, kad ekstremālu laikapstākļu risks turpina pieaugt, un nākamie mēneši var kļūt īpaši sarežģīti. Apvienoto Nāciju Organizācijas Pasaules Meteoroloģijas organizācija (WMO) 3. septembrī izplatījusi brīdinājumu, ka El Ninjo parādība tuvākajos mēnešos kļūs ļoti spēcīga un tās ietekme var saglabāties līdz 2027. gada sākumam, raksta “wmo.int”.
Meteorologi lēš, ka varbūtība, ka El Ninjo saglabāsies līdz 2027. gada februārim, ir gandrīz 100%. Organizācija norāda, ka šāda mēroga parādība var būtiski mainīt temperatūras un nokrišņu režīmus daudzviet pasaulē, palielinot plūdu, sausuma un ekstremāla karstuma risku.
El Ninjo veidojas Klusā okeāna tropiskajā daļā, kad ūdens virsmas temperatūra kļūst ievērojami augstāka nekā ierasts. Šobrīd sasilšana ir īpaši izteikta.
WMO dati liecina, ka jūlijā ūdens temperatūra Klusā okeāna centrālajā un austrumu daļā bija aptuveni par 2 grādiem augstāka nekā vidēji, bet dažās augusta nedēļās novirze sasniedza pat 2,2-2,6 grādus. Zem okeāna virsmas atsevišķās vietās jūlijā un augusta sākumā temperatūra bija vairāk nekā 8 grādus virs normas.
Tieši šis milzīgais siltā ūdens daudzums dod pamatu prognozēm, ka El Ninjo vēl pastiprināsies un maksimumu varētu sasniegt gada nogalē.
Ko tas nozīmē Eiropai un Baltijai?
El Ninjo ietekme uz Eiropu nav tik tieša kā, piemēram, dažos tropu un Klusā okeāna reģionos, tāpēc pašreizējie dati neļauj apgalvot, ka Latvijā gaidāma konkrēti silta, auksta vai bezsniega ziema.
Tomēr El Ninjo maina globālo atmosfēras cirkulāciju, un tā ietekme Eiropā var būt jūtamāka ziemas mēnešos. Baltijas laikapstākļus vienlaikus nosaka arī Atlantijas okeāna procesi un gaisa masu plūsmas, tādēļ viena klimata parādība nevar precīzi paredzēt, kāda būs ziema Rīgā, Viļņā vai Tallinā.
Tas nozīmē, ka Latvijai un pārējai Baltijai šis ir signāls uzmanīgi sekot sezonālajām prognozēm, nevis automātiski gaidīt kādu konkrētu ziemas scenāriju.
WMO brīdina, ka ļoti spēcīga El Ninjo ietekme neaprobežojas tikai ar temperatūras stabiņu un nokrišņiem. Ekstremāli laikapstākļi var radīt problēmas lauksaimniecībā, ūdensapgādē, enerģētikā, transportā un veselības aprūpē, kā arī ietekmēt globālās piegādes ķēdes.
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs brīdinājis, ka pasaule nonākusi “ekstremālu laikapstākļu bīstamajā zonā”, aicinot valstis izmantot pieejamās prognozes, lai savlaicīgi gatavotos iespējamām sekām.
Svarīgi, ka WMO neprognozē vienādas sekas visai pasaulei. Ļoti spēcīgs El Ninjo nenozīmē, ka katrā valstī būs rekordkarstums vai katastrofāli plūdi, jo tā ietekme atšķiras atkarībā no reģiona un sezonas, turklāt to var pastiprināt vai mazināt citi okeānu un atmosfēras procesi.
Taču viens secinājums jau tagad ir skaidrs: 2026./2027. gada ziemai un nākamā gada sākumam meteorologi seko īpaši uzmanīgi, jo šāda mēroga El Ninjo var ietekmēt laikapstākļus un ekonomiku daudzviet pasaulē.
